|
Jun. 5th, 2012|02:02 pm |
pat ja cilvēkam izdotos atgriezt galvskausu, iztaustīt smadzenes un atrast kaut ko tādu, ko varētu nosaukt par "domas" materiālo counterpart'u (kkāds neironu vai blah vīkšķis utml) cilvēki atteiktos ticēt, ka tā, lūk, ir doma. bet no otras puses - vai var teikt, ka dārzeņcilvēkam, braindead'am ir apziņa ? diez vai. apziņa ir tad, kad kaut kam ir pastāv kaut kas tāds "kā tas ir būt par x" vai arī "es sevi apzinos kā x" , piemēram, "kā tas ir/ko tas nozīmē pašam cilvēkam - būt par cilvēku?" kā tas ir - būt par cilvēku. un tad tālāk secīgie jautājumi par dzīvnieku apziņu - vai sikspārnis zin, ka viņš ir sikspārnis ? vai viņam ir kaut kas tāds kā 'sikspārnīguma' sajūta ?
bet tas gan. nākošā pakāpe būs sasniegta tad, kad zinātne būs saplūdusi ar reliģiju. hah, zinātne būtībā jau atdalījās no reliģijas. nu labi, no reliģijas sākumā atdalījas filozofija, bet no filozofijas vēlāk dažādas zinātnes. un būtu tikai likumsakarīgi, ka viss pulsē un elpo, tādējādi atgriežoties sākumpunktā, pie avota, tikai jau nākošajā spirāles lokā. |
|