|
May. 18th, 2012|01:09 pm |
un ja nu vidusceļš ir maldīgs pieņēmums ? viedās mācības mums visu laiku cenšās iekodēt to, ka vidusceļš - samērs - pa vidu, utt ir visvēlamāk. un ja visi/ielākā daļa ir kļūdījušies ? turklāt cilvēki it kā zin, ka, jā, samērs, vidusceļš, bla, bet tik un tā iziet uz maksimālijām, bet pilnīgu totālo viņi nekad nesasniedz, jo, iespējams, tieši šī apziņa par vidusceļu viņus bloķē un liek noraustīties piecas minūtes pirms pusnakts, kādēļ viss arī sabrūk un viedie moralizētāji mums var teikt - "tas tikai tāpēc, ka viņš neievēroja Vidusceļu"
ja nu ir tā, ka tikai un vienīgi totālais, galējais ir pareizais ceļš, virziens, kurā augt ? cilvēka potenciāls to, šķiet, varētu atļaut.
tas pats - viss ir viens - tas, pēc idejas ir maksimāliju apgalvojums. tad kāpēc mānām sevi un grābstāmies gar vidusceļu ? |
|