|
Apr. 17th, 2015|02:26 am |
Mēs ar velosipēdiem aizbraucām līdz Mežciemam un tad es bez brīdinājuma apciemoju Santu. Un, kad es gāju projām, viņa turēja savu bērnu rokās un teica: "Man bija prieks tevi satikt." Un tad es teicu: "Man arī bija prieks tevi satikt." Un tad Kārlis prasīja: "Kad Sundars izaugs, kā mums tevi stādīt priekšā, kad mēs iesim pie tevis ciemos?" Un tad es teicu: "Jūs variet teikt, ka tas ir mistiķis." Un tad viņi teica, ka Sundaram laikam būs šizīgas atmiņas par mani. |
|