|
Jul. 22nd, 2014|04:34 am |
|
Es pārāk bieži domāju par grāfieni Bātorī, viņa man ir kā ļaunuma etalons. Bet es sapratu, ka viss pasaules ļaunums jau ir manī. Varbūt es biju kaut kas līdzīgs citā dzīvē. Vienīgi tagad man ir pārāk liela empātija. Nav jēgas nevienu nosodīt. Vispār. Jo viss jau ir manī. Un viss labais arī. Mēs esam neiedomājami senas dvēseles. Un tagad, pašās beigās es atklāju pašas galvenās patiesības. Kad man jau bija 10 gadus licies, ka manās rokās ir pašas galvenās (garīgās) patiesības. Bet tagad ir kā pilnīgi jauna lapaspuse vai līmenis. |
|