| Evolution vs Intelligent Design |
Nov. 10th, 2008|05:53 pm |
EVOLUTION: Minētā citāta autors pats nodarbojas ar loģikas spēlēm. DNS iekategorizēšana grupā "kodi" ir lingvistiska, kaut gan DNS pastāv ārpus mūsu valodas. Jebkura kategorizēšana kā tāda ir relatīva līdzību meklēšana ar neprecīzām robežām. Piemēram, kas ir cilvēks, kas ir latvietis - tās ir kategorijas, kurām nav skaidru robežu. Faktiski tieši tāpēc tās jau arī sauc par kategorijām, nevis par vienu nedalāmu vienību. Līdz ar to piederību kādai kategorijai nevar uzskatīt par premisu deduktīva slēdziena izdarīšanai.
Izmantojot piedāvāto loģiku (iztēlojoties, ka vēl neesam iepazinuši zīdītājdzīvnieku apakšgrupu kloākaiņus) - (1) ehidna ir zīdītājdzīvnieks; (2) visi zīdītājdzīvnieki, ko pazīstam, dzemdē dzīvus mazuļus; (3) tātad ehidna nedēj vis olas, bet gan dzemdē dzīvus mazuļus.
Šī loģika ir identiska citāta autora lietotajai, bet tomēr acīmredzami nepareiza, jo patiesībā ehidnas dēj olas. Secinājumi?
INTELLIGENT DESIGN: Bet tava logjika ir shaada: 1)ehidna ir ziidiitaajs, 2)visi ziidiitaaji, ko zinaam, dzemdee, 3)taatad ehidna NOTEIKTI NEDZEMDEE, jo pastaav tachu varbuutiiba, ka tas buus vieniigais mums zinaamais nedzemdeetaajziidiitaajs! Domaaju, ka Perija Marshala logjikas kljuuda ir apgalvojuma forma. Vinjsh labaak vareeja teikt - vizdriizaak ir taa, nevis noteikti ir. Lai gan nav konkrētas saprāta definīcijas, ir skaidrs, ka saprāts, ko nevar izmērīt ar lineālu, nosvērt utt. apstrādā/rada informāciju ("kategorijas bez skaidrām robežām") un tas savukārt palīdz radīt taustāmus, reālus priekšmetus ("nedalāmās vienības"). Ja mēs runājam par saprātu, mēs nevaram izvairīties no pārmetumiem par "kategorijām bez skaidrām robežām", bet nevaram arī par to nerunāt, jo ir 21. gs., informācijas laikmets.
Ja mēs tomēr nesauksim DNS par kodu, varam arī teikt, ka DNS ir priekšmets/veidojums/"kaut kas" - whatever, un jebkuras nedalāmās vienības izveidē ir vai nu 1)piedalījies saprāts, vai 2)nav piedalījies saprāts. Pat, ja Visuma vienību skaits ir aprēķināts kļūdaini un attiecīgi nejaušās rašanās varbūtības iespēja, varam pieņemt, ka šī iespēja ir 1/10 (vai jebkāda cita, ja vien tu nedomā, ka tā ir 1/1 ) tad, tā kā paliek vēl 9/10 citu rašānās variantu, tu vari to atvēlēt imaginārajam, vēl neizgudrotajam fizikas likumam, kas veicināja DNS rašanos, es pateikšu vienu - šis likums nav izgudrots tiem, kas vēl dzīvo 20.gs un senāk, jo tas ir Saprāts. Mēs redzam, cik liels spars ir saprātam radīt visdažādākās lietas mums apkārt. |
|