|
Nov. 1st, 2013|02:32 pm |
|
Bijaam pie sveetajiem akmenjiem. Akmens ir taada paraadiiba, kuras apzinja ir paarklaata. Vinjsh vnk seezh vienaa vietaa un ir nedaudz skumjsh, jo NEVIENS AR VINJU NEAPRUNAAJAS. Taalaak seko augi, piemeeram, koki. Koki staav vienaa vietaa, bet vinjiem ir telepaatiskaa komunikaacija citam ar citu un AR KOKIEM UZ CITAAM PLANEETAAM. Tad mums ir bakteerijas, kukainji un dziivnieki. Vinji dziivo savaa pasaulee, vinji dziivo SHODIEN. Govs eed zaali un nedomaa par vakardienu, ne arii par naakotni. Taapeec dziivnieku sabiedriiba ir tik nomierinosha. Vinji dziivo tagadnee, vinji ir sheit. Un vinji nav ljauni, vnk vinju apzinja ir paarklaata. Vinji pakljaujas Maatei Dabai. Taalaak mums ir cilveeki, kuru apzinja arii ir paarklaata, jo vinji sevi identificee ar kjermeni un praatu. Vinji pakljaujas impulsiem un dazhreiz ir laimiigi, dazhreiz nelaimiigi, bet paarsvaraa nelaimiigi un noraizeejushies. Taalaak mums ir cilveeks, kura apzinja saak atveerties: vinjsh apzinaas sevi ne kaa kjermeni vai praatu, bet tikai kaa veerotaaju. Vinjsh tiecas pacelties paari praatam. Tas ir miers. Es esmu shajaa stadijaa. Bet shad tad iekriitu atpakalj praata liimenii. Taalaak mums ir apzinja, kas ir pilniibaa uzplaukusi un pluuc no sveetaas milestiibas koka: ne tikai miers, bet arii nebeidzama sveetlaime. Taadu civleeku uz planeetas ir ljoti, ljoti maz. Bet vinji ir un ar savu klaatbuutni attiira visu pasauli. |
|