| Visa pasaule ir miljons sāpes |
Oct. 26th, 2008|02:07 am |
|
Es gribu redzēt tikai dzīvu cilvēcību. Kāpēc gan man šķiet, ka izdzīvo tikai daži varoņi, viens no simta, bet daudzi talanti aiziet renstelē un viņus rāda „Kriminālajā informācijā”. Viņš esot piedzimis ar ģitāru vienā un šļirci otrā rokā... Aiz katra noslēpuma stāv vēl lielāks noslēpums, es sajūtu sevi piederīgu tai īstajai un nesamākslotajai paaudzei, kas nav domājusi par biznesu un skatuves tēlu. Kamēr vieni plūc slavas laurus kaut kur uz skatuves, īstie viņu garīgie skolotāji kādā kāpņu telpā ir atslēgušies, pārdozējot narkotikas vai dabūjot pa galvu no līdzcilvēka. Viņi, kas raksta dzeju, kas dzied uz ielām. Šajā sabiedrībā sabiedrības krējums ieņem kādu no apakšējiem stāviem. Tu neredzi autorus, tu redzi izpildītājus. Tāpat kā aiz ASV valdības redzamās sejas stāv cita, mums neredzamā, un aiz tās, iespējams, vēl cita. |
|