| |
[Jun. 19th, 2034|09:04 pm] |
Baigi forši ir satikt kādu, kurai ir tas pats sociotips, kas tev, kura ir sirds čakrā (un augstāk), kurai ir tāda pati vērtību sistēma un intereses (pretty much) kā tev. Tad sarunas plūst brīvi un ir tāda pilnīgas pieņemšanas sajūta (abpusēja). Un, ja vēl plus klāt viņa ir sexīga un viņai patīk sex - tad vispār. Citreiz viņa brīnās, kāpēc man tik daudz ko stāsta, jo ir ļoti nerunīga un vēl jo nerunīgāka ar vīriešiem.
Ar tevi man ir tāda pilnīgas pieņemšanas sajūta, kā mans eņģelis mani pieņemtu vai Avots. Un tu man esi ļoti, ļoti mīļa. <3 |
|
|
| |
[Jun. 19th, 2034|09:35 pm] |
Attiecībās ar sievieti ir divi svarīge komponenti: 1)sexuāla pievilkšanās; 2)komforts - brīvība neko netēlot un tikt pieņemtam, kāds tu esi. Ir attiecības, kurās ir viens vai otrs vai ne viens, ne otrs, bet labākās ir tās, kurās ir abi komponenti.
Es dažreiz pielietoju "spēli" pret viņu, bet tad attopos, ka tas ir lieki, jo es jau tieku pieņemts. Spēle ir vairāk vajadzīga, kad ir jāizliekās, lai radītu sexuālu vilkmi, bet kur nav brīvības būt tev pašam. Reizēm spēle ir jāizmet misenē šajās attiecībās. Bet ir kaut kas, kas nav jāmet misenē. Ritma likums, pašpietiekamība. |
|
|
| |
[Jun. 19th, 2034|11:57 pm] |
|
Kaspars, kuru pameta Veronika, domā, ka dievs viņu radīis tikai vientulībai un murgiem. Bet viņiem tāpat bija diezgan murgainas tās attiecības. |
|
|