| |
[Jun. 16th, 2034|02:31 am] |
|
Patusējām pie Gaujas ar draugiem un ārzemniekiem. Kaut kādā mērā es izjūtu trauksmi, kas atjaukta ar laimi. |
|
|
| |
[Jun. 16th, 2034|11:22 pm] |
|
Lejaslīgatne ir jauka vieta, kur dzīvot. Un rehabilitācijas centra ēdnīcā ēdieni maksā ap pusotru eiro. Vēl tur bija spāņi - puisis un meitene, viņi ir brīvprātīgo darbā Latvijā un viņiem ir izsniegts lietošanai dzīvoklis Lejaslīgatnē. Un vēl tur bija Lelde ar savu mīlas trijstūri vai tagad jau divstūri. Un manu prātu arī nodarbina mans mīlas trijstūris, labi, ka man vēl ir divas nedēļas, lai nomierinātos un tiktu sevī ar to visu skaidrībā. Bet es nezinu, ko teiks dvīņu liesma - kas viņai ir ok un kas nav, es negribu nevienu sāpināt. Bet mums ir atklātība. Bet pat, ja mēs izšķirtos un es sāktu būt ar to otru - kur ir garantija, ka augstās jūtas nebeigtos mēneša laikā? Un ja nu mīlas trijstūris man ir izdevīgs? Agnese teica, ka viņai nepatīkot tāds modelis, jo vīrietis saņemot nepelnītu uzmanību. Bet kāpēc lai viņām arī neparādītos citi? Es pret to neiebilstu, es par to priecātos. Kā teica ekstrasense: es eju uz stāvokli, kur es ļaujos impulsiem bez nekādām saistībām, kur ir mīlestība un brīvība. Kamēr ir saistības, vienmēr kādam ir sāpīgi. Bet vai ir jābūt sāpīgi? Vai tā ir mana atbildība? Tādi jautājumi. Droši vien viss ir vienkāršāk nekā šķiet. |
|
|