| |
[Jun. 6th, 2034|03:27 pm] |
Vēl šorīt nebiju atguvies no Dzīves Mākslas Akadēmijas un kopējās vakardienas noskaņas. Likās, ka tā meitene, ar kuru es biju, ir tik auksta, lai gan viņa māk tēlot supermīlīgu - kad viņu filmē vai, kad vina vada nodarbības. Tā nav sirds čakra! Un vai man maz ir jāsatiekās ar tādām meitenēm, es esmu sirds čakrā, mani neinteresē nekas zemāks. Bet tad es atcerējos, ko teica extrasense - ka man jāierauga mīlestība visur, lai es varētu būt brīvs - arī šķietami sliktās situācijās. Un jā, visur ir mīlestība, katrs ir uz sava ceļa. Tas, ka kāds nav sirds čakras līmenī, tas jau nenozīmē, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā, viņš ir uz sava ceļa un, tāpat kā mēs visi, mācās, kas ir mīlestība. Un, kad es to biju izdomājis, mani pārņēma miers.
Dzīves Mākslas Akadēmiju vajag transformēt par mīlestību. |
|
|
| |
[Jun. 6th, 2034|05:10 pm] |
|
Tu teiksi: "Bet ir taču arī labi, sirsnīgi cilveki gan Dzīves Mākslas Akadēmijā, gan islāmā, gan kristietībā u.c." Es atbildēšu: "Piekrītu, bet, ja šajās ideoloģijās arī ir jauki cilvēki, visbiežāk tas nozīmē, ka viņi nav pietiekami gudri un nav kārtīgi apguvuši, ko šīs ideoloģijas patiesībā māca. Tie ir vienkārši cilvēki, kas daudz nefilosofē." |
|
|
| |
[Jun. 6th, 2034|06:24 pm] |
|
Centos aicināt ekstrasensi uz randiņu, viņa teica, ka ar klientiem saglabā lietišķas attiecības. Man tas liekas patīkams izaicinājums - sieviete ārpus mana līmeņa. |
|
|
| |
[Jun. 6th, 2034|08:25 pm] |
|
Ā nu jā, viņa teica, ka man arī ir bijušas tādas dzīves, kur es esmu kaut kāda bagātnieka sieva Ēģiptē, kur es skatos uz cilvēkiem kā: Tie ir skaistie cilvēki, bet tie ir neskaistie cilvēki, kuriem mums jākalpo. |
|
|