| |
[Mar. 17th, 2034|07:43 am] |
|
Katru reizi, kad notiek kaut kāds terorakts, cilvēki spriež par ieroču aprites kontroli, lai gan gandrīz vienmēr teroraktus veic cilvēki, kuri ieročus ir ieguvuši nelegāli, un visvairāk šo gadījumu notiek vietās, kur legālie ieroči ir AIZLIEGTI, dodot noziedzniekam drošības sajūtu, ka viņš būs vienīgais ar ieroci. Ierobežot legālos ieročus ir kā sodīt nepareizos cilvēkus par noziegumu, kuru tie nav izdarījuši. Kā būtu ar nelegālo ieroču aprites ciešāku kontroli? Bet nē, to nevar, tas jau būtu rasisms. |
|
|
| |
[Mar. 17th, 2034|06:41 pm] |
Atgriezos no otrās dienas nodarbībām, tagad ir tāda silta mīlestības sajūta, kuru vajadzētu integrēt, nelietojot pārāk daudz alkoholu utt. Viena no šīs dienas dejām bija personiskā deja. Citi stāvēja aplī, citi vidū dejoja savas dvēseles deju - ne priekš citiem, bet priekš sevis. Tas man nebija kaut kas pilnīgi jauns, jo es biju dejojis savu deju mājās pilnīgi tumšā istabā klausoties "Velvet Acid Christ". Kad es vēroju, kā sievietes/meitenes dejoja savas personīgās dejas (mēs tur bijām tikai divi džeki + pasniedzējs), es sajutu draudzību pret sievišķo enerğiju un sievietēm, kas man ir ļoti svarīgi un kas nemazina manu vīrišķo pusi - manā gadījumā tieši otrādi. Sievietes nav loğiskas, bet viņas ir viedas, jo viņas nāk uz biodeju. Es kļūšu par savu labāko es - patīkamo, vīrišķīgo Dionīsu, kurš mīl visas sievietes, kurš neanalizē un nevērtē un kurš nav atkarīgais - emo vai beta orbiters. Šis analizētājs - beta orbiters ir mans "dēmons", kurš pazūd pats no sevis, pilnībā manifestējoties patīkamajam vīrietim.
Pēc tam bija mežonīgā - seksuālā deja, pēc kuras mēs vēlāmies pa grīdu un glāstījāmies (arī erotiski), kad es sakonektēju ar itāļu sievieti, kura man pārstāvēja sievišķo enerğiju kā tādu. Un es izjutu vienotību un draudzību. |
|
|