| |
[Jan. 20th, 2034|11:03 pm] |
|
Mēs dzērām tik daudz, cik varējām, bet viņa izdzēra vairāk nekā vajadzētu. Vadoties no nakts gaismām, mēs is izgājām melnā nakts ostā, viņa smaržoja pēc ziemeļu sniega un bija priecīga doties, tikpat cik es. Es to gribēju desmit reižu vairāk. Viņa aizvēra savu muti, kad es jautāju pēc viņas vārda, un lūdza mani darīt to pašu. "Tas viss ir ierakstīts zvaigznēs" - viņa teica. Bet viņa pačukstēja savu vārdu, kad es viņu noskūpstïju uz atvadām, viņas balss iekrāsota ar viskiju un darvu. Un devās uz mājām, bet es atpakaļ uz bāru. |
|
|