| |
[Jan. 6th, 2034|04:44 pm] |
Tagad lasu grāmatu par biodejas pamatlicēju Rolando Toro Aranedu un viņa mācību. "Cilvēks, kurš sarunājās ar rozēm", ļoti iedvesmojoši un interesanti par biocentrisko pasaules skatījumu, tātad, kur centrā ir nevis Dievs, cilvēks vai valsts, bet dzīvība. Bet šajā video: https://m.youtube.com/watch?v=SesKdezOaJg&t=358s bijušais biodanza skolotājs De'an Matuka stāsta par biodanzu un faktu, ka viņš biodanzai ir pielicis klāt kaut ko no citām metodēm. Es viņam aizrakstīju facebookā un viņš man atsūtīja savu e-grāmatu, kuru es noteikti izlasīšu. Būtībā biodanza, atšķirībā no citām terapijām, nestrādā ar cilvēka tumsu, bet vnk izceļ gaismu un tad viss izgaismojas. Mani interesē, kā De'an Matuka līdzsvaroja biodanzu ar tumsu. Jo biodeju viņš jau dažus gadus vairs nepasniedzot. Viņš tagad pasniedz dearmourning praksi, kas strādā ar sāpju ķermeni, bet kura pilnībā laimīgiem un veseliem cilvēkiem neesot vajadzīga.
Kas attiecas uz mani, mani kā bohēmistu vairāk piesaista fokusēšanās tikai uz gaismu - t.i. prieku, atbrīvotību, saikni, empātiju utt. Un kaut kad (vēlākais pēc 4 gadiem) es arī pasniegšu biodeju. |
|
|
| |
[Jan. 6th, 2034|08:58 pm] |
"Tad es aizbraucu uz psihodrāmas kongresu Buenosauresā, kur prezentēju savus klīnikā veiktos novērojumus darbā ar pacientiem. Es teicu, ka glāsti veicina personības izmaiņas un glāstoši pieskārieni iedarbojas terapeitiski uz pacientiem, kas cieš galvenokārt no psihosomatiskiem traucējumiem. Tas izraisīja skandālu! Daži ārsti ar ironiju man jautāja: "Un kāpēc gan viņiem vajadzētu vienam otru glāstīt, lai justos labāk?"
Bet jau tobrīd pazīstami zinātnieki bija pierādījuši, ka glāstiem ir liela loma pētījumos ar žurkām. Bija veikts eksperiments ar divām žurku grupām. Pirmās grupas žurkas 20 dienas tika glāstītas, kamēr kontrolgrupa ne. Pēc tam abas grupas tika pakļautas ilgstošam stresam. Žurkas, kuras netika glāstītas, nomira mēneša laikā, bet žurkas, kuras pirms tam tika glāstītas, nomira pēc 3 - 6 mēnešiem. Tas nozīmē, ka glāstītās žurkas stresu pacieta daudz labāk. Tas nozīmē, ka žurkām glāsti nāk par labu!
Vēlāk parādījās hospitālisma pētījumi, ko veica Renē Špics. Šī lieliskā pediatrijas ğēnija pētījumi pierādīja, ka slimie bērni, kuri atradās slimnīcā un tika glāstīti, izdzīvoja, bet bērniem, kuri netika glāstīti, bija lielāks mirstības līmenis neatkarīgi no higiēnas, barošanas un aprūpes apstākļiem. Afektīvie faktori, kas izpaužas mātes darbībās (paņemšana rokās, glāsti, glaudīšana, skūpsti, mazgāšana utt.) ļauj bērnam izdzīvot, un šim faktoram ir ievērojama nozīme. Tādā veidā Renē Špics pierādīja, ka glāsti labvēlīgi ietekmē arī bērnus.
Pēc tam saistībā ar glāstiem un apskaušanos tika veikti pētījumi ar depresīviem cilvēkiem un veciem cilvēkiem. Tie parādīja, ka pieaugušajiem, kuri dzīvoja vieni, šāda terapija paaugstināja motivāciju dzīvot. Vecie cilvēki pēc terapijas uztvēra savu vecumu pavisam citādi. Tātad ar to tika pierādīts, ka glāsti labvēlīgi ietekmē žurkas, bērnus, vecus cilvēkus un depresīvus cilvēkus. Es sapratu, ka arī man ir vajadzīgi glāsti. Tie ir vajadzīgi visiem pieaugušajiem, visiem mirstīgajiem!"
(no grāmatas "Cilvēks, kurš sarunājās ar rozēm" - intervijas ar biodejas pamatlicēju Rolando Toro Aranedu) |
|
|