| |
[Nov. 28th, 2024|01:57 am] |
Nīče bija ateists, bet juta sevī pravieti, viņš bija mācītāja dēls un viņam pašam bija labas sekmes teoloğijā. Nīče domāja, ka viņam jābūt par garīgo līderi pēcDieva pasaulē, tas viņam lika justies lielam, vīrišķīgam, krutam, bet ar sievietēm viņam neveicās. Reiz viņš bildināja kādu sievieti, kuru tikai trīs reizes dzīvē bija saticis (un vienmēr kāda cita klātbūtnē) - izbiedētā sieviete atteica bildinājumam. Kāda viņu raksturoja kā pārāk stīvu, pompozu, ar pēkšņiem brīvdomātāja izlēcieniem. Viņa simpātija viņu aiz muguras raksturoja kā egoistu, cilvēku, kurš aiz ideālista maskas tiecas īstenot seksuālas intereses, kā arī, ka viņa grāmatas ir pusjukušā sacerējumi. Viņam bija grūti pārdzīvot šādu vērtējumu no sievietes, kura viņam patika.
"For the woman, the man is a means: the end is always the child." - Friedrich Nietzsche
Vispār, es jūtu sevī radniecību ar Nīči (vismaz mana pagājušās dzīves personība), kā arī šie Nīčes raksturojumi no sieviešu puses liekas kaut kas līdzīgs, kā es varētu būt ticis raksturots. |
|
|