| |
[Oct. 27th, 2024|12:09 pm] |
On my own
Hour after hour
Sipping cocktails
And reading Schopenhauer
Living in a world
Without imagination
I see that hope
Is a lack of information |
|
|
| |
[Oct. 27th, 2024|12:25 pm] |
|
Olšteina sešinieks ir seši Zatlera reformu partijas (ZRP) locekļi, kuri tika ievēlēti 11. Saeimā, taču pēc politiķa Klāva Olšteina iniciatīvas atšķēlās no partijas, pamatojot rīcību ar nedemokrātisko lēmumu pieņemšanu ZRP iekšienē. |
|
|
| |
[Oct. 27th, 2024|12:29 pm] |
Gandrīz visi cilvēki, droši vien, ir piedzīvojuši, ka viņu dzīvē kaut kur kaut kad ir bijis tas viens cilvēks, kura šķietamā misija Zemes virsū ir padarīt viņiem dzīvi smagu. Parasti tas ir cilvēks, no kura ir grūti tikt vaļā - kāds radinieks, kolēģis, priekšnieks utt. Bet, ja tu redzi, ka matrikss speciāli grib tevi provocēt, tu nedusmojies uz attiecīgo cilvēku, tu lauz savu līgumu ar matriksu. Matriksa uzdevums ir nosūtīt tev tādus cilvēkus, lai tu "mācītos", bet reāli - tas nekad nebeigtos. Dzīvi pēc dzīves tu tikai mācītos, mācītos un mācītos un nekad netiktu vaļā no šādiem cilvēkiem. Vajag lauzt dvēseles līgumu ar matriksu.
Jo, ja tu zini, ka mācību galamērķis ir stāvoklis, kurā tu IZBAUDI (cik neparasti, vai ne?) šo realitāti, kur tu esi sirdī, pilnīgi atvērts, bez bailēm, bez kauna, esot sirdī, tad kāpēc nepievērsties tam ŠODIEN? :)
Šajā absurdajā 3d demiurga matriksa realitātē mēs visi kādam dzīvi padarām vai esam padarījuši smagu, neapzināti atriebjoties, ka kāds to ir darījis mums. Illuminati speciāli traumē savus bērnus, lai viņi izaugtu par sociopātiem un traumētu citus. Citus visvairāk traumē tie, kas paši ir traumēti. Kāpēc gan mums neizbeigt šo absurdo spēli un nepārstāt nodot tālāk ciešanu stafeti? |
|
|
| |
[Oct. 27th, 2024|02:01 pm] |
|
Es esmu brīvs, es esmu brīvs, beidzot no vakardienas murgiem tīrs! |
|
|
| |
[Oct. 27th, 2024|03:34 pm] |
Happy Birthday to you !
I went to the zoo.
I saw a fat monkey and I thought it was you ! |
|
|
| |
[Oct. 27th, 2024|03:52 pm] |
|
Kā tas nākas, ka patīk "depresīva mūzika"? Vai kādam patīk depresija? Es domāju, ka tie, kam patīk "depresīva mūzika", šo mūziku neuztver depresīvi, bet pasīvi. "Depresīva mūzika", skumja mūzika, skumjas filmas, skumja dzeja - tiem, kas to mīl, rada eiforisku, bet pasīvu stāvokli, bet pasīvie stāvokļi bieži vien (neteikšu, ka vienmēr) ir tie eiforiskākie. Jo iņ skaitās pasīva enerģija un tai paša laikā - sensuālā un visvairāk jūtošā. |
|
|