| |
[Sep. 30th, 2024|07:36 pm] |
|
Bijām ciemos pie Denisa. Cilvēka, kas mēdz dzīvot tipijos (pareizais vārds tam, ko mēdz saukt par vigvamu), gatavot lokus un bultas un kurš nekad tā īsti nav sapratis Zemes civilizāciju. Viņš mums daudz kalpoja un izklaidēja + kaut ko uzdāvināja. Viņam bija meitene un viņu 2gadīgais, kas mūs sauca par Onku un Tanti, tas bija smieklīgi. Deserts bija lielisks, viņa gleznas arī. Viņa dzeja un cita literatūra gan mani neuzrunāja. Atpakaļ braucot, sapratu, ka jau pēdējā septembra diena, tuvojas lielas pārmaiņas. Iekšēji tāda sajūta, it kā es raudātu un nevaru saprast, kas tieši ir tas cēlonis. Kaut kas, ko esmu lietojis, ēdis vai arī tas ir... Galaktiskā viļņa sākums. Tagad laiks vnk ļauties un iekšēji "nomirt" - lai nebūtu bail ne no kā un varētu būt atvērts visam. Šim jābūt manam laikam, šīs būs manas tēmas. Ko esmu studējis daudzas dzīves. Tēmas, kurās jūtos pārliecināts par sevi. Man nav no kā baidīties. Varbūt šo iekšējo trauksmi var salīdzināt ar ekstazī efektu pirms tas ir "iespēris". Pirms tam mēdz būt trauksme un slikta dūša, tas varētu būt tā. |
|
|