| |
[Jul. 22nd, 2024|08:53 pm] |
|
Tautā mēdz teikt, ka šajā pasaulē laimīgākie ir divu veidu cilvēki: 1)tie, kas atrodas gara tumsībā (pirmajā čakrā); un 2)apgaismotie (sirdī). Kad cilvēks pārāk daudz dzīvo augšējās čakrās, viņš kļūst melanholisks. Tautā mēdz teikt: pārāk daudz dzīvo savā galvā. Melanholija cilvēkam rodas, kad viņš "pārāk daudz zin". Viņš zin, ka mirklis ir netverams, ka jaunību nomaina vecums, ka jaunība neatgriezīsies, ka laime ir subjektīvs jēdziens. Kas viņam būtu jādara, lai sevi darītu priecīgu? Varbūt jāsaprot, ka, lai arī mirklis neatgriezīsies un viss ir pārejošs, ir kāda nepārejoša esamība, no kuras viss ir radies. Un tad ir miers, mirklis rodas tagad. |
|
|