| |
[Apr. 1st, 2024|02:26 pm] |
|
Vakar es nonācu alainmentā ar Avotu. Sākumā man likās, ka šī pasaule mani aizvaino un tur par briesmoni, tad es sēdēju un skatījos vienā punktā, dvīņu liesma man bija blakām un es aizvēru acis un man ritēja asaras, bet es neraudāju pa īstam, es klausījos relaxing mūziku un vizualizēju, kā es satieku gaismu, savu Augstāko Es, kas mani mīl un saprot, un es sajutu to mīlestību un tad sāku raudāt pa īstam. Kopš tā brīža man ir nedaudz sajūta (nedaudz,jo nezinu, cik ilgi tā būs), ka manī ir notikušas iekšējas pārmaiņas un es esmu attīrījies. Atceros, kaut kad dzirdēju par kādu vaišnavu Indijā, kurš reiz klausījās stāstu saistībā ar Krišnu un Jašodu un, lai gan šis stāsts, protams, bija agrāk dzirdēts, šajā brīdī viņā notika dziļas iekšējas pārmaiņas. Jo to mīlestību, kuru tu sajūti pret sevi, tu sāc sajust arī pret Augstāko Es (Dievu, Avotu). |
|
|