| |
[Feb. 28th, 2024|01:59 pm] |
|
Visums mirkšķina (ieslēdzas un izslēdzas) triljoniem reižu sekundē. Laiks ir ilūzija tāpat kā ilūzija ir filmas atsevišķo kadru saplūšana, kas notiek cilvēka redzē un prātā nevis patiesībā. Mēs izdzīvojam kadru pa kadram, domājot, ka tagadni radījusi pagātne, bet patiesībā pagātni, nākotni un tagadni ir radījusi iekšiene - nulles punkts, bezformu pasaule. Izmainot, ko mēs iekšēji jūtam, mēs izmainām ārējo pasauli, tāpēc ir svarīgi redzēt, sajust un ticēt pasaulei, kādu tu gribētu piedzīvot, jau tagad. Mēs neesam ārējās pasaules upuri, tāpat kā režisors nav sevis radītās filmas upuris, viņš ir radītājs. |
|
|
| |
[Feb. 28th, 2024|05:51 pm] |
Iņ un jaņ kultūra cauri Visumam vijas, divi pretstati radītajā mijas. Divi dzimumi - divas partijas - divu veidu laimes. Viena veida laime ir laime, ko dod mūžības apzināšanās, bezdomu stāvoklis, to var salīdzināt ar agrāko bērnību, gultiņu, drošības sajūtu. Mīlētāja arhetips tiecas uz šo pārpasaulīgo mieru, atdošanos un uzticēšanos Visumam, gluži kā bērniņš uzticas vecākiem.
Otrā veida laime ir radīšanas un izpausmes prieks. Sekošana savam iekšējam aicinājumam, prieks būt kustībā un veikt izmaiņas.
Pirmo var salīdzināt ar sociālisma sajūtu; otro - ar labā spārna sajūtu. Svarīgi ir abi. Diemžēl sociālisma ideju ir izcūkojuši dolbajobi. |
|
|
| |
[Feb. 28th, 2024|07:21 pm] |
|
Ja cilvēki man jautā: kas ir radītājs - vīrišķais vai sievišķais?, es atbildu: abi ir radītāji. Bet vīrišķais ir ieprogrammeets uz izpausmi. Sievišķais rada, lai veicinātu dzīvību; vīrišķais rada, lai izpaustos. |
|
|