| |
[Feb. 23rd, 2024|02:34 pm] |
|
Mani vienmēr ir kaitinājušas (un tas nav apzinăts lēmums: es vēlos, lai tas mani kaitinātu) kolektīvisma izpausmes. Vai nu es jūtos labāks par citiem vai kā.. Vismaz, ja tas viss ir tādā mentālā un ideālistiskā manierē. Ja pāris cilvēkus, kas no pilsētām pārceļas uz dzīvi laukos, aiz matiem pievelk par masveida kustību, kas tūlīt, tūlīt apgāzīs ar kājām gaisā apstākli, ka laukos cilvēku paliek (un paliks) arvien mazāk. Un tas tā turpināsies, kamēr pie varas nebūs biznesmenis patriots un kamēr mēs būsim Eiropas Savienībā. Man nav vajadzīgas viņu stulbās skolas un palīdzīgā roka, es veidoju savu pasauli. |
|
|
| |
[Feb. 23rd, 2024|06:56 pm] |
|
"Ja es varētu veikt kādu vispārinājumu par kreiso un labējo atšķirību, tad: kreisie ļauj kaunam un apkaunojumam būt par viņu vadošo principu. Kad viņi kritizē Trampu, izskatās, ka viņi fokusē savu kriticismu uz to, kā Tramps ir apkaunojis sevi, apkaunojis valsti, apkaunojis viņus utt. Par to, ka "tā nevajag uzvesties", ka vajag turēties ierindā. Labējie, savukārt domā: Viņš ir izdarījis kaut ko traku, bet neizskatās, ka nožēlo vai domā atvainoties. Vai nebūtu jauki dzīvot pasaulē, kur nebūtu par visu jāatvainojas? Kāpēc tavai kauna sajūtai būtu jākontrolē mana dzīve?" (Scott Adams) |
|
|