| |
[Dec. 21st, 2023|09:30 pm] |
|
Pamatskolā man bija viens tā saucamais "labākais draugs" (īstenībā viens no retajiem salmiņiem slīkonim - kāds, ar ko vispār varēja komunicēt sapju un vientulības pasaulē, ne jau, ka mums būtu bijis kas kopīgs). Vienreiz mēs, nepilngadīgie, bijām bārā iedzēruši, "labākais draugs" bija iedzēris par daudz un kļuvis diezgan uzmācīgs un nepatīkams attiecībā pret vienu meiteni. Un viņš arī negāja prom, lai gan mums bija jāiet prom, bet viņš izvirzīja "pretenzijas", ka nekur prom neies. Galu galā meitene pasūdzējās Jančukam (kuram bija pāri 20 un kurš bija lielais džeks) un Jančuks viņu agresīvi izsvieda no telpas, izgrūstīja un nolamāja. Viņš aizskrēja mājās, tieši skriešus. Mums likās, ka viņš skrēja no kauna. Mēs pie viņa aizgājām uz mājām tajā pašā dienā, lai pārliecinārtos, ka "viss kārtībā". Viņš izturējās tā, it kā nekas nebūtu noticis. |
|
|