| |
[Jul. 29th, 2023|11:51 am] |
|
Mannā putra ar kakao un rozīnēm garšo pēc halavas. |
|
|
| |
[Jul. 29th, 2023|11:55 am] |
Drīz jau tā diena būs klāt, kad mūsu treileris pārvietosies uz citurieni. Braucot uz šjieni, tas tika sapists pa šiem neceļiem, vakar salaboju. Aizmugure bija atdalījusies un nedaudz sānu sienas apakšā. Tātad drīz jau būs diena, kad tas stāvēs uz mūsu zemes un mēs būsim brīvi cilvēki. Neatkarīgi no dažādu ekspertu un komerciāļu palīdzības, kas vienmēr nāk kā: "Es tev palīdzēšu, ja tu man palīdzēsi (nostrādāsi 3 dienas pie manis, lejot pamatus u.c.)" veidā, vienmēr. Beidzot nekādas šantāžas, nekādas atrašanās ķīlnieka stāvoklī, FU, komerciāļi.
Un vēl - mums bieži tiek teikts, ka esam, kā jau INFp, nepraktiski un tāpēc mums saimnieciskos jautājumos jāpieņem ekspertu viedoklis. Bieži vien tas tā nemaz nav, piemēram, dvīņu liesmai jau bija sajūta, ka jāpērk lielākas skrūves, bet eksperts nopirka speciāli vismazākās un tas nebija tik praktiski. Tas nav pirmais gadījums, kad es redzu, ka es vai dvīņu liesma ir praktiskāki par sensorajiem vai loģiskajiem tipiem. Varbūt tā ir zīme, ka mums jāpārstāj klausīties visos šajos pašpasludinātajos ekspertos. |
|
|
| |
[Jul. 29th, 2023|08:44 pm] |
|
Bērnībā es lasīju Mihaelu Endi, Ernestu Setonu Tompsonu, Džeraldu Darelu, Marselu Paņolu, Marku Tvenu un citus. Iespējams, ka mans mīļākais rakstnieks bija Marsels Paņols. Nesen noskatījāmies franču filmu pēc viņa grāmatas "Manas mātes pils" motīviem. Tā ir Francija 20. gs. sākumā (pirms pirmā pasaules kara). Vienīgā zeme bez Latvijas, par kuru es varētu teikt, ka to mīlu, ir Francija. Bet tas laiks, pirms pirmā pasaules kara, bija īpašs arī Latvijā. Tas bija romantisma laiks. |
|
|