| |
[Jul. 8th, 2023|09:42 am] |
|
Es redzēju sapnī konceptu par nonākšanu garīgajā pasaulē. Kur viss ir pilnīgs, absolūts piepildījums, svētlaime, skaistums, miers utt. Es īsti neatceros, kā tur bija, man tikai bija zināšana, ka tur galu galā nonāk pilnīgi visi un, ka šīs dzīves spēle zemākajās dimensijās ir atšķirtības spēle, lai būtu atkalredzēšanās prieks, nonākot atpakaļ pie Avota. Oh, es pilnīgi zināju, ka tūlīt tur nonākšu. Un tad es atcerējos krišnaītus. Ka viņiem ir koncepts par garīgo pasauli, kur katrs vārds ir dziesma, katra kustība - deja. Bet es zināju, ka viņu izpratnē kaut kas trūkst no tā, kā ir patiesībā. Īstajā garīgajā pasaulē tu izjūti pilnīgu pašizpausmi/pašrealizāciju. Tu netiec jebkādā veidā noniecināts. |
|
|
| |
[Jul. 8th, 2023|11:51 pm] |
|
Ir cilvēki, kas kritizē laikmetīgo mākslu un saka, ka tas ir sūds, well... es tā nedomāju. Ja man patīk, tad tas nav sūds. Es saprotu, ka daudzus redzamākos māksliniekus, iespējams, interesē slava nauda, vieta mākslas pasaulē, sava vārda iznešana - šādi cilvēki parasti arī kļūst par tiem redzamākajiem un tiem, kas pārdod savus sūdus par 260 000 $, bet ir arī daudzi mākslinieki, kas man patīk. I mean, es neesmu tā īsti redzējis sūdīgu mākslu Latvijā. Manuprāt nav jāatgriežas pie vecajiem laikiem, kad mākslinieks pildīja fotogrāfa funkciju, jo fotoaparāti vēl nebija izgudroti, bet cilvēki vēlējās redzēt dažādu vietu vai cilvēku attēlus, tagad to var izdarīt ar fotoaparātu vai telefonu, nospiežot podziņu. Māksla priekš manis ir kaut kas, kas mani aiznes tēlainās domāšanas pasaulē, liek paskatīties no cita skatpunkta vai rada īpašu noskaņu. |
|
|