| |
[Apr. 6th, 2023|12:21 am] |
|
Tukšumā nav nekā cita kā vien apziņa "Es esmu". Jo vairāk tukšuma, jo vairāk apziņas, jo mazāk matērijas (vibrācijas). Avots sevī ietilpina pilnu apziņu par visu un tā ir visaugstākā dimensija. Bet viszemākā vibrācija - tur pat nav formas un cietas matērijas, jo vibrācija ir pārāk reta, lai mūsu apziņa to uztvertu kā cietu matēriju kā tas ir šeit. Zemāku dimensiju cilvēki lietas uztver vienkāršoti, neredzot, kāpēc pretējā viedokļa cilvēks domā tā, kā domā un kā viņu un citus redz citi. Sākumā (pirmajā dimensijā) cilvēki/dzīvnieki ir aizņemti tikai ar izdzīvošanu. Tie ir arī cilvēkbērni. Otrajā dimensijā parādās dalījums "mēs - viņi", "pareizais - nepareizais", tur ir arī sekss un prieks, bet arī vardarbība. Trešajā dimensijā cilvēks sāk saprast, ka ir arī tāda lieta kā neviennozīmīga patiesība. Jo augstāka dimensija, jo no vairāk dažādiem rakursiem cilvēks saprot realitāti. Augstākās dimensijās ir ļoti daudz apziņas, bet ļoti maz substances. Tāpēc mums aug galvas, lielākas nekā proporcionāli attiecībā pret ķermeni būtu vajadzīgs. Vai mēs joprojām esam seksīgi ar savām lielajām galvām? |
|
|