| |
[Jun. 15th, 2021|08:09 am] |
|
Pats absurdākais kristietībā ir tas, ka kristieši Jaunajā Derībā iekļautās Pāvila vēstules korintiešiem u.c. uzskata par svētajiem rakstiem. Tu vari viņiem mēģināt pateikt, ka tur nav nekā svēta, Bībeli sastādīja politiķi, Pāvils nebija Jēzus māceklis, tad kāpēc viņa sviestainās vēstules ir tik daudz jācitē un jāuzskata par "Dieva vārdu"? Kristieši vnk tic, ka Bībeles sastādīšanu organizēja pats Dievs, tas vnk būtu pārāk traģiski, ja tā nebūtu. Pārņemtu zināma vientulības un pamestības sajūta. Apjukums. Kristiešu loģikas pamatā ir bailes no pamestības sajūtas un apjukuma, tā ir atklāta bēgšana - Pāvila vēstulēs, kas ir izkropļojušas Jēzus mācību un novirzījušas no tās. Nekad loģika, kas balstās negatīvās emocijās (un visu negatīvo emociju pamats ir bailes) nav attaisnojusi sevi. Nav iespējams aiziet uz gaismu, no kaut kā bēgot. Bēgšana - tā jau ir tumsa. |
|
|
| |
[Jun. 15th, 2021|11:01 pm] |
|
Aizgāju uz sirds apli, jo tas bija mans "pienākums". Tā ir tāda psiholoģiskā rotaļa, kur cilvēki komunicē cits ar citu sirds līmenī un sirds līmenī velta uzmanību jeb meditāciju katram no dalībniekiem. Man patika rezultāts. Ka es ieieju sirdī un ieraugu viņu savā sirdī un "kļūstu par viņu" - viņa ķermeni, garu. Ar citiem sanāca vairāk, ar citiem mazāk, bet vispār sanāca. Un, par brīnumu, lielākā daļa dalībnieku bija vīrieši. |
|
|