| |
[Dec. 12th, 2020|10:19 pm] |
Laura Bužinska pirms 7 gadiem pārstāja rīkot pie sevis vakarēšanas, jo viņai bija daudz darāmā, bet teica, ka viņas jau var notikt pie kāda cita. Un šeku reku pēc 7 gadiem notika pie Emīla.
Bija tik saturīgs vakars. Ar džeku, par kuru man vienmēr licies, ka viņš ir soli priekšā man. Negribētos lietot vārdu "skolotājs", man vnk ir interesanti, viņu satiekot, uzzināt par nākamo līmeni, viņš tā arī spēj verbāli ļoti donkihotīgi spēcīgi ietērpt šīs atziņas vārdos. Nu jā, vēl jau arī tas, ka es biju/esmu uzpīpējis. "Kādu dienu es pārstāju meklēt atbildes un sāku viņas izdomāt pats". Un, ka "jāatsakās no brīvās gribas, lai Avots darbotos caur tevi un tu būtu plūsmā." Es nesen izteicu Kosmosam to vēlmi - satikt cilvēku ar ko komunicēt un, kas būtu brīvs no attiecībām un bērniem un te man ir šis cilvēks. "Ja tu fokusējies tikai uz pozitīvo, tad tu izvēlies, nevis redzi realitāti tādu, kāda tā ir. Tu spied svārstu uz vienu pusi un kādā brīdī visa pasaules dirsa vnk atverās un tev gāžās virsū viss, uz ko tu neskatījies". (P.G.)
Un tad viņš runāja par īstumu un imitāciju (viņš strādā pie buto izrādēm) un, ka visi vārdi un definīcijas ir radušies, tikai no citiem vārdiem, kas bija pirms tam. Nav nekā īsta valodā. Un tad viņš teica, ka viņš gribētu, lai visa civilizācija beidz runāt un iet už šo (un šajā brīdī viņš sāka bītot).
Man pašam par šo visu radās šādas tādas pārdomas saistībā ar meditāciju uz sirdi. Par pozitīvo un negatīvo. Nonākšana Avota plūsmā ir vienlīdzīga pārejai no galvas apziņas uz sirds apziņu. Galva - tā ir redze, dzirde, garša un, protams, smadzenes. Skaņa un attēls (krāsas) ir tās, kas tik ļoti mums liek domāt, ka mūsu apziņas centrs ir galva, nevis sirds. Es veicu meditācijas, kurās es it kā ar liftu nolaižos no galvas uz sirdi. Un kas ir sirds? Tas ir vnk ritms. Ritms, kas ir sākotne visam - arī gala beigās acīm, ausīm, mēlei un smadzenēm. Cik pozitīvi ir būt Avota plūsmā? Ne tik pozitīvi, kā dzīvot intensīvajos pretstatos, identificējoties ar veidoliem, lomām, vārdiem. Kad tu esi plūsmā, tu redzi visu kā filmā. Bet tai pašā laikā tu esi tuvāk sev. Un kas ir tavs autentiskais no autentiskākajiem "es"? Apziņa, kas izvēlējās piedzīvot ritma likumu. Un centrā ir sirspuksts (bīts).
Nu jā, un Jēzus jau arī mācīja to pašu stāvokli. Debesu Tēvs liek Saulei spīdēt pār labiem un ļauniem. Mīlēt visus. Piedot. Tādā garā. Atteikties no brīvās gribas (neticu, ka kāds no brīvās gribas grib tikt piesists krustā), būt par Avota nesēju šeit. Avots jau nešķiro, sliktie ir tāpat viņa izpausme kā labie. |
|
|