| |
[Dec. 8th, 2020|04:40 am] |
As I turn away from a life so grey
Where have all the flowers gone?
Just what went wrong?
Innocence, insanity, irony
Stone cold reality
Oh lord come and save me
Do you think we're forever?
I've been in tears
Hope has died in me
But now I'm here, I don't wish to leave |
|
|
| |
[Dec. 8th, 2020|04:42 am] |
Es gribu pārstāt runāt par pagātni un cilvēkiem, kas pieder pagātnei. Un fokusēties uz saikni ar Dievišķo Radītāju. Cilvēku attiecības ir tik virspusējas un draudzība ir virspusēja un nav patiesa connection. Tikai Dievišķais Radītājs (kas esi tu pats, tikai augstākā realitātē) tevi redz tādu, kāds tu patiesībā esi. Es labāk eju viens, kad līst lietus, un klausos Anathema un skatos uz kanālu un kokiem un izjūtu connection ar savu Augstāko Es, kā glimpse. Un tas ir labākais no būšanas vienam. Uz tās planētas, no kuras es nāku, mēs nenaidojamies savā starpā, bet, ja rodas domstarpības, cenšamies atrast mierīgu risinājumu un saglabāt labvēlīgu attieksmi. Es nesaprotu, kāpēc mēs nevaram tā dzīvot uz šīs planētas. Vai tas uz šīs planētas skaitās tāds grēks - vēlēties mieru un mīlestību starp cilvēkiem? Ne jau tas, ka es baigi gribētu kontaktēties ar to cilvēku, skaidrs, ka man ar viņu nav nekā kopīga. Vnk mana iekšējā sajūta nespēj saprast/pieņemt, kāpēc vajag naidoties. Tas vnk nav tas, kā es dzīvoju uz savas izcelsmes planētas. Bet ne jau es varu izmainīt citus cilvēkus, katrs var izmainīt tikai pats sevi. Šī planēta ir neiedomājams kokteilis no n-tajām Galaktikas/Visuma rasēm, šeit nav tikai miers vai tikai karš, te ir viss kopā. Grandiozais eksperiments. Visuma koka fraktālis/sēkla, visa informācija par Radīšanu. Nevaru sagaidīt, kad "pumpuri" sāks plaukt un augt. Mēļo, ka tas notiks 6 - 12 mēnešu tālā nākotnē.
You can be somewhat wrapped up in yourself - not very talkative and preferring to stay at home rather than go out with friends. You can be bothered by something someone says. You are more sensitive than usual.
Cilvēki domā, ka es esmu sliktais un ir dzirdējuši par mani daudz negatīva. Viņi nezin, ka es patiesībā reāli strādāju pie attiecībām. Es lasīju psihologisku literatūtu, centos pielietot praksē, uzbraucienus centos aizmirst un izturēties labvēlīgi, vienmēr biju mīļš, pat centos lauzt savu raksturu un ieradumus un centos būt kārtīgāks savā sadzīvē. Un man patika domāt labas domas par savu cilvēku, es atsaucu atmiņā, kad viņa ir kādam palīdzējusi vai kad viņa ir bijusi mīļa. Un nefokusējos uz to, kad viņa ir bijusi agresīva pret mani. Es to visu laiku centos izmest no sirds un prāta un sākt jaunu dienu, it kā tas nebūtu bijis. Bet mani labie nodomi un cenšanās nepalīdzēja un beigās es tāpat paliku sliktais, bezprincipu narciss, kas tikai izmanto citus un neņem vērā citu vēlmes. Šī ir pēdējā reize, kad es par to runāju. Visus viņas draugus taisos bloķēt, ne jau dēļ naida, bet, lai man būtu vieglāk nerunāt par vienu un to pašu, kas man jau ir reāli izbesījis. Kāda mana draudzene, šo stāstu dzirdot, pateica patiesību: "Viņa tevi vienkārši nemīlēja." |
|
|