| |
[Oct. 9th, 2019|05:25 pm] |
Tikko atbraucu no jauka pasākuma, satiku skaistus cilvēkus. Dievišķā būtne teica, ka es visu pārāk analizējot un tas mani bremzē. Tam es piekrītu. Vajag mazāk domāt, vairāk just, un ko just? - mīlestību. Es tagad uzrunāšu savu iekšējo sievieti.
Beigās es ļoti sensuāli apskāvos ar kādu hipijmeiteni, mēs jutāmies apmainījušies ar enerģijām. Un es satiku Vītolus! Rasa ir tik draudzīga un ar atvērtu sirdi grib uzklausīt visus. Plaši ieplestām acīm, kas joprojām spēj brīnīties kā bērns. Man tika uzdāvināta Dimitera dēla grāmata, par ko gan nebiju sajūsmā, jo Dimiters (un droši vien arī viņa dēls, jo ābols no ābeles diez ko tālu parasti nekrīt) ir mans ideoloģiskais pretinieks. To es pateicu vienai sievietei, viņa prasīja, kāpēc, sāku runāt par homoseksuālistiem. Viņa teica, ka viņas bijušais vīrs pēc desmit gadu kopdzīves, kur viņi visu darīja kopā, pēkšņi paziņoja, ka patīkot vīrieši. Viņa redzēja šo tēmu no visnetīrākā elles ķēķa skatpunkta. Viņa neesot pret homoseksuālistiem aiz nezināšanas. Es viņā redzēju aizvainotu sievieti, kuru pametis vīrs un sievieti, kurai, protams, vien doma par vīriešu seksu uzdzen nelabumu. Tāpēc arī priekš viņas tas IR "netīrākais elles ķēķis".
Kad Edgars uzsāka savas ezotēriskā kretīnisma diskusijas un pret-bēgļiem diskusijas, es notinos, lai man nebūtu jāiedziļinās šajā sviestā vai vēl trakāk - jāuzsāk neauglīgs strīds ar cilvēkiem, kuri kādā citā inkarnācijā noteikti ar tikpat lielu pārliecību, ka aizstāv kaut ko LABU, diskutēja, ka melnajiem nav jādod brīvība un viņi jāpatur verdzībā, vai ka Jēzu ir jāpiesit krustā, jo kas tad te tagad būs - viņš grauj mūsu tradicionālās vērtības. Būt par šādu cilvēku vnk ir normāls attīstības posms posms šajā Zemes reinkarnācijas skolā. Kādreiz arī viņi nonāks pie vienotības, liberālisma, anarhijas utt. atziņām. |
|
|
| |
[Oct. 9th, 2019|07:52 pm] |
|
Un es miilu Dievishkjo buutni. Miilu un cienu. |
|
|