| |
[Jul. 31st, 2019|06:36 am] |
Okultais iemesls, kāpēc pastāv tāda valsts kā Ziemeļkoreja, ir tāds, ka dažiem teokrātiem (Kim Džong Unam un viņa tēvam un vectēvam) tiek nodrošināta dzīvības enerģija, lai viņiem nevajadzētu reinkarnēties. Ar klanīšanos viņu statujām katru dienu, pielūgsmi, histērisko raudāšanu utt. cilvēki izdala enerģiju, kas aiziet tieši pie šiem astrālajiem noziedzniekiem (teokrātiem). Tas ir kā kapitālismā - strādnieki strādā kompānijas labā un kompānija pilda īpašnieka interses un nodrošina viņu ar priviliģētu dzīvesveidu, bet šeit kapitāls ir nevis nauda, zelts vai lietas, bet radošā dzīvības enerģija, ko izdala visas dzīvās būtnes. Dzīvojot totalitārisma iekārtā vai kādā citā teokrātu sistēmā, cilvēki kļūst it kā nedzīvi, jo savu enerģiju ir atdevuši teokrātiem. Paši nezina, kāpēc.
Ir cilvēki, kas tic kapitālismam, bet, kad bija PSRS, viņi ticēja komunismam un marksismam. Jautājums ir vai cilvēki atšķir labu no ļauna, ja viņu viedokli pilnībā rada vide, kurā viņi dzīvo. Kāds lemj viņu vietā, jo viņi ir pārāk jauni, lai lemtu paši. "Cena, kas jāmaksā par apātiju pret valstiskiem jautājumiem, ir ļaunu cilvēku valdīšana." (Platons) Ja tu iekšēji neatšķir labu no ļauna, tu paļaujies uz to, ko saka sabiedrības paražas, reliģija vai valdība un viņi tev nepiedāvās izdevīgu darījumu, ja tu esi atteicies no savām tiesībām. Tāpat kā strādājot kompānijā un nepretendējot ne uz kādām tiesībām, kompāniju vadītāji neizbēgami tiektos maksimāli eksploitēt darbiniekus par maksimāli zemu samaksu - tas ir universāls kosmisks likums - kad tu atsakies no savas pašnoteikšanās, to kāds izmantos un visdrīzāk šis kāds būs psihopāts vai ar psihopātiskām tendencēm nevis svētais vadonis propagandas materiālos vai Dievs svēto tekstu materiālos.
Pēc varas pār citiem tiecas tikai noziedznieki.
Viss, kas ir skaists vai cēls par vadoni propagandas materiālos vai par Dievu svētajos rakstos, ir tas skaistais, no kā ir novērsušies cilvēki sevī. Vadonis vai Dievs reprezentē nevis svētumu, bet šo kroplīgo, kreepīgo cilvēces slimību - novēršanos no sevis. "Dievs ir koncepts, ar ko mēs mērām savas sāpes." (Džons Lenons) Tāpēc, ka vadonis un Dievs ir cilvēces sāpju manifestācija personificētā formā, šos "amatus" VIENMĒR ieņem būtnes, kas pašas ir augstākajā mērā garīgi deformētas.
Vadonis un Dievs ir viens un tas pats. Gan viens, gan otrs vēlas, lai tu dzīvotu postā un nabadzībā, nepārtraukti pielūgtu tikai viņu (atdotu savu rodošo dzīvības enerģiju tikai viņam) un sacerētu par viņu viltus slavas dziesmas. Kad es redzēju, kā Ziemeļkorejas ģenerāļi histēriski raud un lēkā ar paceltām rokām, atvadoties no vadoņa, tas ārēji neatšķīrās no devotional lēkāšanas, kas ir novērojama krišnaītu tempļos. Ja vadonis, pretstatā visām slavas dziesmām, kas par viņu tiek sacerētas, ir izvirtis varaskārs pleibojs, kam patīk bondage porno un nogalināt cilvēkus visādos radošos veidos, kā arī sūtīt uz koncentrācijas nometnēm, kur viņi tiek nostrādināti līdz nāvei, spīdzināti un mērdēti badā - tad kur ir teikts, ka būtne, kas uzdodas par Dievu (saņem radošo dzīvības enerģiju no pielūdzējiem) ir kaut kas labāks, LAI CIK ARĪ LABI PAR VIŅU DOMĀTU tie, kas viņu pielūdz! Jo princips un enerģija ir viena un tā pati. Tas ir svarīgi, jo ticīgie domā, ka viņi ir labās rokās kaut vai tāpēc, ka fokusējas uz "pozitīvām enerģijām". Mūsu realitāti rada tas, ko mēs domājam par SEVI.
And don`t get me wrong, es ticu Avotam un dievišķajam, dilemma - ateisms vai reliģija ir līdzīga izvēlei starp teoriju, ka māju uzcēla rozā zilonis vai teoriju, ka māja uzcēlās nejauši - pati no sevis. Ne viena, ne otra teorija nav patiesa. Šādas teorijas nedomājošajai cilvēku masai iebaro teokrāti - lai kāda būtu teorija, tā būs radīta ar nolūku noklusēt par dievišķo TEVĪ.
Dievs pastāv, bet viņam nav vajadzīga pielūgsme. Šajā Kosmosā, kas ir nekas cits kā (greizo) spoguļu valstība, tev pretī atspoguļosies tavs iekšējais process. Noliedzi Dievu sevī - lūk, tev Dievs (sadistisks pleibojs) ārpusē (vai vadonis, partija, tradīcijas - You name it). |
|
|