| |
[May. 3rd, 2019|06:18 pm] |
Man darbā bija tikai viena problēma - kāds džeks, kas primāta intonācijā man visu laiku ļečīja, ka es kaut ko daru ne tā kā vajag. Pats pārbaudes laiku vēl nav izgājis, bet sajuties kā kings. Bez tam, tās bija klasiskas revīzijas attiecības - es jeseņins, viņš - džeks. Es zināju, ka ne jau ar humoru un pacietību viņš nomierināsies. Vakar manai pacietībai pienāca gals un es viņu pagrūtu un teicu, lai viņš izmaina toni. Es taču neesmu viņa kuce - lai viņš iet izpist savu māti, ja vēlas, bet man ir mana pašcieņa (neatkarīgi no tā, ko es pēc kāda domām darītu vai nedarītu pareizi!). Viņš iesmējās un izdvesa: "Ko tu man izdarīsi?"
Šis viss mani nostādīja kārtējās grūtās dilemmas priekšā - no vienas puses es ļoti nevēlos strādāt kopā ar primātu (un viņš man reāli traucēja strādāt, jo man ir ļoti svarīga harmoniska vide, lai es varētu būt pēc iespējām produktīvs), no otras puses es esmu atbildīgs meitiņas un mīļotās priekšā un man vajag to fucking darbu. Eņģeļi man teica: "Nebēdz no šīs situācijas, ej tai cauri, bet esi piesardzīgs!" Mana garīgā skolotāja Agnese Bērziņa teica: "Ja kāds tev nedod mieru (sistemātiski), tu vari domās viņu nogalināt. Un, kad viņš ceļās augšā, nogalināt vēlreiz." Es ar lielu niknumu vinu domās sadedzināju, uguns izšāvās no manas esences. Es viņu izdzēsu no savas realitātes un saskaldīju. I think I had enough of this shit for one lifetime. Es dzīvē daudz esmu cietis no primātiem un nespējis sevi pienācīgi aizstāvēt un man patiešām to vairs nevajag savā realitātē. Lai viņi iet un pišās nahuj! Un šodien kaut kādu mistisku iemeslu dēļ viņš, neko nepasakot, vnk neieradās darbā un, cik es saprotu, viņš tagad ir atlaists. Man IR mistiskas spējas, ko ielast un ko izslēgt no savas realitātes. |
|
|