|
[Apr. 15th, 2019|05:17 am] |
Es esmu zīmēšanas biseksuālis - fiziski man patīk sievietes, fotogrāfijās man patīk sievietes, bet, kad es zīmēju, man nav atšķirības starp dzimumiem. Un viņa teica, ka varbūt man patīk attēlot sevi. Viņai, protams, ir vismaz daļēja taisnība. Es gulēju un neko nedarīju, un viņa man braukāja ar mēli ausī, un es teicu, ka man patīk reizēm būt sievišķajam pirmsākumam, viņa teica: viņai arī. Viņas seja ir tik interesanta. Un viņas grimases. Es katru dienu ar viņu iepazīstos no jauna un saucu arvien jaunos apzīmējumos. Es ticu neizbēgamai humānisma uzvarai uz šīs planētas. Mēs, baltā rase, esam gājuši tālāk par citiem, īpaši tādas vietas kā Francija, Šveice, Holande, Skandināvija, Vācija. Tur humānisms ir vairāk topā nekā citās zemēs, lai arī mūs vienmēr mēģina apmānīt ar diktatūru zem liberālisma maskas (bāriņtiesas un bērnu atņemšanas Norvēģijā u.c.). Cilvēka gars ir spēcīgs un tas pamodīsies un uzvarēs: Come on, kāpēc mēs kalpojam birokrātijai, kas tikai izliekas, ka kalpo cilvēkiem? Visiem ir vienādas tiesības uz laimi, arī dzīvniekiem. Tas, cik mēs cienām dzīvību sev apkārt, parāda, cik mēs cienām paši sevi. Visi tirāni ir ego maniaki ar zemu pašvērtējumu. Lai Ziemeļkorejas šausmas nav daļa no mana Kosmosa. Lai bezjēdzīgi kari, ko uzsāk ego maniaki, nav daļa no mana Kosmosa. Lai dzīvnieku mocīšana audzētavās un fermās nav daļa no mana Kosmosa. Un beigās visi būs ideālisti un ieraudzīs skaisto un vienkārši ģeniālo patiesību. Patiesība iziet trīs fāzes: 1)sākumā tā tiek izsmieta; 2)pēc tam agresīvi opozicionēta; un 3)tad pieņemta kā pašsaprotama ikdienas realitātē ikvienam. Vienkāršā un ģeniālā patiesība ir tāda, ka Kosmoss ir Mīlestība. |
|
|
|
[Apr. 15th, 2019|06:46 am] |
"Jo vairāk cilvēks ir aizņemts ar radošu procesu savā dzīvē, jo mazāk viņam ir laika kontrolēt citu cilvēku procesus: "Ko tu darīji? Kā tur gāja? Kāpēc tu tā, kāpēc tu šitā?" - nav laika.
(Agnese Bērziņa) |
|
|