| |
[Nov. 24th, 2017|09:45 am] |
Kad es biju uz kugja no Ibizas uz Barselonu, es sacereeju dziesmu un peec tam taa dziesma mani pashu saviljnjoja. :)
Es miilu tevi, es miilu sevi
Tu esi mans aabeljzieds
Tu smarzho kaa saulleekts pavasarii
Ko ieskaavis zeltains miegs
Es uzticos tam, ko es veelos
Es veelos tev blakaam buut
Un klausiities staastos tavos
Pie uguns vakaros veelos
Kur mees ejam, viss paarveershas pasakaa
Un akmenji smaidiit saak
Es ieraugu sevi mirdzoshu, tiiru
Un redzu, ka celjojums beidzies
Mums kontinenti pazuud zem kaajaam
Zvaigznes no debesiim kriit
Pasaule apkaart juuk praataa
bet manaa dveeselee miers
Es aizbraucu atkal uz Bellevillu, lai apskatiitos, kaa tur izskataas skvotaa, tur neviena nebija uz vietas, bet atejaa bija iemesta bagete un istabaa bija shljirces un medikamentu iepakojumi. Franchu graamata un aviize, laikam franchu panki tur dziivo, es tur negribeeju palikt un aizgaaju kempot pie ezera, kur mees bijaam. Rudens izkraaso lapas un bija pienaacis mans miiljaakais gadalaiks - rudens. Triis dienas es gandriiz nebiju nevienu saticis vai bijis internetaa un manii bija smeldze peec cilveekiem, bet taa bija patiikama smeldze un nekas cits kaa koncentreeta radoshaa energija. |
|
|