| |
[Sep. 5th, 2017|05:09 pm] |
Tagad te ir iista latvieshu nometnes atmosfeera pie ezera, mees ciiniisimies par latvisku Franciju. Interesanti, ka latvieshi aarzemees vairaak saliedeejas, nekaa dzimtenee. Tas ir gan valodas barjeras neesamiibas deelj, gan deelj kopiigiem piedziivojumiem pagaatnee. Bet mees visi esam zemieshi un, ja buutu uz citas planeetas, bet satiktu kaadu zemieti, pat, ja tas buutu kjiinietis vai aafrikaanis, justos kaa satikushi kaadu no saveejiem.
Pagaajushonakt man bija gruuti iemigt, jo es biju taa paareedies un paardzeeries. Tad es redzeeju sliktu sapni, kur man uzklupa astraalie paraziiti un paralizeeja mani, es centos skaitiit haree krishna mantru (kaa tas vienmeer notiek, kad man sapnjos dazhreiz uzbruuk spoki vai kas taads), lai vinji izkliistu, tad es pamodos un secinaaju, ka manas fiziskaas luupas chukst haree krishna mantru. Tad es teicu luugshanu: "Augstaakais speeks no visa, kas ir labs, esi ar mani, attiiri mani", un atkal iemigu. Mees guleejaam zem klajas debess un bija silti.
Agraak mana teema bija "The Smiths" dziesmas, kas bija skumjas un veelaak es ieveeroju, cik ljoti mana dziive liidzinaas shiim dziesmaam, piemeeram: "Izved mani shonakt aaraa, es veelos redzeet jaunus cilveekus, muuziku un gaismas. Kad es braucu Tavaa mashiinaa, luudzu, neved mani maajaas, jo man to vairs nav, taas ir vinju maajas, ne manas, un es tur vairs neesmu gaidiits. Izved mani aaraa, vienalga, kur. Un, ja milziiga fuure vai autobuss ietrieksies muusos, mirt Tev blakaam buutu privileegjija un debeshkiigs veids, kaa mirt. Un, kad pienaaca tumsa, man likaas, man ir izdeviiba tev to pateikt, bet mani paarnjeema diivainas bailes un es nespeeju neko pateikt. Izved mani aaraa, man vienalga, uz kurieni, jo tur ir gaismas, kas nekad nenodziest, gaismas, kas nekad nenodziest."
Tagad es esmu prieciigs paarshkirt jaunu lapaspusi un maaciities "The Doors" vai (festival) "Rainbow" dziesmas. "Es gribu buut briivs, tik briivs kaa zieds un kaa bite, kaa putns kokaa un kaa delfiins juuraa. Es veelos lidot augstu, tik augstu kaa eerglis debesiis un, kad pienaaks mans laiks, es guleeshu zem Saules. Pacha Mama, es naaku maajaas uz zemi, kurai esmu piederiigs" - "Pacha Mama, I'm coming home to the land where I belong".
Ja mani atraidiitu meitene, tas neiedragaatu manu pashapzinju, es vnk domaatu, ka vinja nav mani ieraudziijusi. Es sevi redzu un es sev patiiku; ja kaads cits mani pa iistam redzeetu, es vinjam patiktu. |
|
|