| |
[Jun. 12th, 2017|02:01 am] |
|
Bija kaut kāda filma par Alanu Ginsbergu (dzejnieku) un viņam psihiatrs jautā: "Bet ko tu PATIESĪBĀ vēlētos darīt?" Un, apdomājot, ko viņš pats vēlas darīt, nevis ko būtu jādara, nonāca, ka vēlas tikai mīlēties, pīpēt zāli un nodoties pārdomām. Man ir ļoti līdzīgas personīgās intereses. Visu dzīvi mani kāds kaunina vai liek justies vainīgam, ka neesmu pietiekami praktisks, pietiekami ražīgs. Tas viss ir, ko kāds cits vēlas. Tāpēc ir tāds atvieglojums satikt tādu cilvēku kā Aurēlija (kura ļoti vēlas kaut ko darīt!), kas ir nepraktiski INFp, kuri visu laiku ir kaunināti par to, ka viņi ir tas, kas ir, bet kuros es redzu vecas un viedas dvēseles. Kā stāsts par to, kā Aurēlija satika Hosē Gonzalesu. Viņa dzīvoja alā Spānijā, bet viņš spēlēja klarneti uz ielas. Kādu mēnesi viņi bija kopā. Viņš esot izlēmis kalt alu, kas būtu templis visiem visiem, viņš sevi par neko dižu neturēja un viņš zināja, kas ir mīlestība. Kādu dienu viņa viņu vnk kaut kur tirgus laukumā pazaudēja un nekad vairs neredzēja. Viņa nodomāja, ka tā ir kāda veca dvēsele, kas kaut kur, iespējams, aizgājusi nodzist. |
|
|
| |
[Jun. 12th, 2017|02:14 am] |
|
Es izdomāju, ka socionikas racionālisms, ekstraversija, loģika un intuīcija ir vīrišķā enerģija; un irracionalitāte, intraversija, ētika un sensorika - sievišķā. Tādā veidā dimā ir sievišķīgākais sociotips un džeks - vīrišķīgākais. Intuīcija šeit nav sievišķā intuīcija, bet idejas. Un idejas un filosofi ir vīrišķais. Sievietes nenodarbojas ar idejām, viņas nodarbojas ar sajūtām. Gars un matērija, Saule un Zeme. Vīrietis un sieviete - tie savā ziņā pārstāv garīgo un materiālo vai Sauli un Zemi. |
|
|