| |
[Jun. 5th, 2017|12:32 am] |
Vienu kazu mēs dabūjām atpakaļ, bet viņa ir bēdīga, ka viņai bērniņš pazudis. Vispār pagaidām neizskatās priecīga, tāda stresaina.
Bet Linda, kā izrādās, tomēr ir socioniskais napoleons. Vai tas kaut ko maina? Jā, jo man likās, ka viņa ir dimā un man ar dimā ir darba attiecības, kas nolemtas garlaicibai, bet, ja viņa ir napoleons, tad ir pusduālās un es ticu, ka, piemēram, Kalvis un Baibiņa, kas tagad precās un jau sen ir kopā, un Kalvis saka, ka ir arvien labāk, ir arī pusduālajās attiecībās. Tas, kas mums ir par daudz, tā ir ētika. Jo mans duālais žukovs ir loģiskais un viņas duālais balzaks ir loģiskais. Jā, tā ir - visi mūsu konflikti ir balstīti uz ētiku. Tagad es pat nesaprotu - par ko es tur cepos? Par ko es psihoju? Tas viss ir kā no citas realitātes. Tagad esam atkal labā mašīnā pa grambainu ceļu - ātri un viegli līdz nākamajam (ētiskajam) grāvim. Vai arī nē - sacelties pret ētiku kā tādu. Ja tagad viņa man kaut ko tādu pateiktu - par tām vagām vai par bērniem, es vispār neko neteiktu. Nevis tāpēc, ka savaldītos, bet tāpēc, ka tās nav manas vagas un tā nav mana māja un mēs neesam kopā. Un tāpēc nav jābūt ne par ko dusmīgam. Mīlestība ir brīvība. Tu vari man neuzticēties un tas ir labi, ka tu man neuzticies. Jo tā mēs turpināsim nebūt kopā. Un, kad cilvēki nav kopā - ko viņi dara? Mīl viens otru bez nosacījumiem. Kā bija man ar Martu, kad mēs nebijām vairs kopā - tieši tad, kad vairs nebijām, sākās mūsu patiesā draudzība un pieņemšana. Mēs tad gandrīz nemaz vairs nestrīdējāmies. Tikai mīlējāmies un ēdām makaronus ar sieru un kečupu un viskautko citu.
Vai sievietes ar mīlestību saprot tieši drošības sajūtu? Gopī ir parastas ganu meitenes un Krišna ar viņām nav kopā. Viņu mīlestība ir visaugstākā, jo tajā nav drošības sajūtas.
Tas gan nenozīmē, ka es nebraukšu prom, es braukšu, jo ir pienācis laiks. Kad vīrietis vai sieviete izlemj, ka pienācis laiks pārmaiņām, viņi vairs nedzīvo zem viena jumta un dodas kaut kur citur. Mani, kā mēļo Taro kārtis, gaida brīvība, izlaušanās, ceļojums un radošums. |
|
|
| |
[Jun. 5th, 2017|01:11 am] |
|
Un es jau esmu pieradis, ka lielai daļai sabiedrības esmu neizprotams un viņi redz tikai manu tumšo pusi un neredz gaišo. Es nemaz neiešu stāstīt, ka esmu balts un pūkains, bet arī ne, ka briesmīgs. Kāda starpība. Tikai muļķi grib atstāt labu iespaidu uz cilvēkiem, jo labie iespaidi nāk un iet, bet patiesība paliek. Kā mēļo: kad tu nomirsi, tu atstāsi šeit savu bankas kontu un savu labo tēlu. Ar tevi paliks patiesība - tas, ko tu pats esi pieredzējis un izbaudījis un sapratis. Droši vien tas nāk vismaz no tās dzīves, kurā es biju otrodoksālajai sistēmai neizprotams mācītājs, bet kurš zināja, ka viņu vada patiesība nevis verdzība rakstītam vārdam. Galu galā vairs nekam nav nozīmes, tikai tavai personiskajai pieredzei un tavai personiskajai sirdsapziņai. |
|
|
| |
[Jun. 5th, 2017|08:43 pm] |
|
Ļoti garšīgs kazas piens. Bet ļoti maz pagaidām. Laikam tāpēc, ka kaza ir bēdīga un stresā. Mēļo, ka pienu rada mīlestības jūtas. Vispār mīlestība liek izplesties, bet bailes sarauties. |
|
|