|
[Jun. 1st, 2017|07:35 pm] |
Biju domājis, ka vēlos atrast meiteni, ar ko kopā ceļot, bet, ja tā padomā, tad lielāko garīgo tuvību savā dzīvē esmu tomēr piedzīvojis ar vīriešiem. Tas ir fakts. Pat tagad - tas ir Ģirts. Kāpēc vispār man ir tik maz draugu - vīriešu? Es taču tomēr esmu normāls džeks. |
|
|
|
[Jun. 1st, 2017|10:05 pm] |
Man šķiet, ka mīlestība ir beznosacījumu mīlestība un tā ir kā prieks par esamību. Mani atgriež harmonijā dabas tuvums - es redzu kokus un priecājos par esamību. Par to, ka es zinu, ka bērnība, jaunība, briedums un vecums ir spēle, mūžības spēle nekad nebeidzas - kaut kur pēc triljons kvadriljoniem gadu es varbūt atkal būšu kaut kur iemīlējies, kaur kur ieelpošu ievu smaržu. Nekas nekad nebeidzas - tā ir lieliskākā atziņa. Mēs esam pieraduši dzīvot zem jumta un iekš sienām, un tas mūs pasargā no lietus, vēja, odiem un aukstuma. Bet, ja mēs neredzam kokus, mēs varam aizmirst par Esamību. Tikai brīvs cilvēks var kādu mīlēt. Brīvs nozīmē bez bailēm. |
|
|