| |
[May. 7th, 2017|11:48 am] |
Santas un Amadeja pie mums tagad nav, bet pēc kaut kāda laika ieradīsies Kristīne ar Ansīti (kārtējā vientuļā māte ar bērnu). Es pa vasaru dzīvošu teltī pie upes. Gan romantiski, gan tas, ka man jāpaliek vienam ar savām domām, ar savu mūziku. Ar savu diktafonu un ģitāru. Man patīk radīt dziesmas un tā ir mana (būtībā vienīgā) profesija. Man ir daudz dziesmu, bet 20, ar kurām es lepojos un kuras var kādam rādīt. Laikam vajadzēs ierakstīt labā diktafonā un aizsūtīt, piemēram, izdevniecībai "Tornis" vai nezinu kam. Vajadzētu man kaut kur vairāk uzstāties, bet man nav menedžera.
Mēs jau pamazām sākām stādīt augus, ir augošs mēness, kartupeļus stādīsim uz Ģirta zemes pēc permakultūras metodes - salmos. Mums ir ļoti daudz augļu koku un ogu krūmu. Ja vien varētu to visu saglabāt. Noderētu milzīga saldētava. Ģirts pēdējās dienas ir ļoti līdzsvarots, es teiktu: dievišķi vīrišķīgs. Vientuļām sievietēm dzimst mazi bērniņi, mazi kniksīši. Linda arī ir stāvoklī un pastiprināti jūtīga. Es atzīstu, ka esmu bijis neiejūtīgs vai nevērīgs pret šo faktu. Es vienmēr aizstāvu savu (vājo, tāpēc jau aizstāvāmo) vīrišķo ego un tad notiek konflikti. Lasīju "Ievā", ko kāds "Art Of Living" pasniedzējs saka: ka vīrietim jārespektē sievietes emocijas, bet sievietei jārespektē vīrieša ego, tad arī nebūs konfliktu. Mēs mīlam citus par to, ka viņi mūs savieno ar mūsu identitāti. Vīrieši mīl sievietes, kuras liek viņiem justies kā vīriešiem; sievietes mīl vīriešus, kas liek viņām justies kā sievietēm. |
|
|