| |
[Apr. 2nd, 2017|12:01 pm] |
Kad es biju izskaidrojis Zaķmenam, kāpēc labāk nekļūt par krišnaītu, viņš man jautāja: "Un kā tad ar "garīgo barību""? Šis jautājums ir nozīmīgs, jo "garīgā barība" ir vissvarīgākais, lai neatrastos matriksā. Mantra ļoti labi palīdz apklusināt iekšējo dialogu un tu vienkārši izbaudi mirkli un esamību, pat elpošanu. Man ir neliela nostaļģija pret reliģiju, jo tur ir daudz labu ideju un arī garīgās vibrācijas. Bet tad es domāju: pats galvenais, kas mani (vai kādu citu) piesaista reliģijai, ir tas, ka viss jau ir iedots. Ir iedota mantra, ir iedoti raksti, rituāli, telpa (templis, baznīca) un, tā kā mēs esam slinki radītāji, tad labāk jau "neizgudrosim velosipēdu", bet ņemsim visu jau gatavu. Es aicinu sevi un citus, kuriem ir nepieciešamība pēc reliģijas, izdomāt savas mantras, savus rituālus, savas lūgšanas un savu izpratni. Patiešām rituāliem un mantrām ir liela nozīme, bet, ņemot to no reliģijas, mēs neapzināti saņemam arī vīrusu - konceptu, ka tu neesi Visuma centrs, bet tas ir kāds cits (Dievs) un tāpēc tu neesi visas iespējamās mīlestības vērts Radītājs.
Daudzi cilvēki, kas sludina garīgumu (piemēram, Sineļņikovs, Agnese Bērziņa u.c.) sludina paši savas izdomātās metodes un meditācijas, bet katram ir savs ceļš un tavas efektīgākās metodes un meditācijas varbūt atšķirsies. Citu ceļi nav universāls ceļš, tev ir savējais. |
|
|