| |
[Mar. 29th, 2017|03:08 am] |
|
Pamoshanaas nav "pamosties konspiraacijai", lai arii tas var ieziimeet saakumu. Pamosties noziimee saprast, ka shis viss ir ne vairaak kaa sapnis, apgaismotai dveeselei - apzinaatais sapnis, kuru peec briivas gribas var vadiit peec saviem ieskatiem. Kad tu saproti, ka vari radiit jebko, ko vien veelies, kljuut par jebko, ko vien veelies, tu radi paradiizi un kljuusti par miilestiibu. Miilestiiba, unikalitaate, radiishana, skaistums, pateiciiba, bezgaliigi piedziivojumi. |
|
|
| |
[Mar. 29th, 2017|09:17 am] |
|
Tagad es sapratu, kāpēc tur bija gan piedot sev, gan otram. Katrs cilvēks, ko mēs savā dzīvē pazīstam, atspoguļo kādu mūsu personības aspektu. Pieņemsim, ka ir kāds cilvēks, ko mēs uzskatām par negatīvu un kurš mums rada problēmas. Domās sakot viņam: "Piedod man, es mīlu tevi", mēs vienlaicīgi ārstējam gan viņu, gan sevi, jo viņš un es esam viens un tas pats. Es esmu daļiņa no ikvienas dzīvas būtnes un ikviena dzīva būtne ir daļiņa no manis. Grūti aptverami kvantu fizikas koncepti, bet tā tas ir. Es gribētu dziedināt to savas personības aspektu, kurš ir radījis manu jukušo vecmāmiņu. Viņa ir nožēlojamākais cilvēks, ko es pazīstu un būtu tik kārdinoši vispār viņu ignorēt (ko es arī vienmēr esmu darījis) - tas ir kā ignorēt vienu savas personības daļu, kurai vajadzīga dziedināšana. |
|
|