| |
[Mar. 10th, 2017|07:06 am] |
|
Cilveekus var atbriivot tikai patiesiiba (informaacija). Tas, kursh kontrolē, ko cilveeki driikst zinaat, kontrolee realitaati. Bet kas ir pirmais - informaacija vai cilveeku veelme sanjemt informaaciju? Internets, piemeeram, ir pilns ar informaaciju, bet cilveekus taa maz interesee. Es saprotu, ka nevar ticeet visam, kas notiek internetaa... Tikpat patiess apgalvojums ir, ka nevar ticeet visam, kas notiek televizoraa, aviizee un vispaar dziivee. Ticeet nevar pat sev. Cilveeki vnk tiecas peec "oficiaali pasniegtas informaacijas no autoritaateem", vinji vienmeer luuko peec savaam autoritaateem. Taatad Sapnis kontrolee vinjus, nevis vinji Sapni. Ir pavisam taisniigi, ka vinji tiek baroti ar meliem. |
|
|
| |
[Mar. 10th, 2017|07:40 am] |
|
Un kas vainiigs pie ukrainju vai latvieshu nelaimeem - aareeji speeki vai pashu pshapzinjas truukums (nemiilestiiba pret sevi)? Kaapeec mees nevaram iet savu celju un nebuut ne Krievijas, ne ASV vergi? Mees neticam, ka tas ir iespeejams? Ja mees ticam, ka no viena punkta peekshnji notika Lielais Spraadziens un radaas Visums, kur peec tam nejaushi radaas dziiviiba un apzinja, tad buutiibaa var teikt, ka mees ticam, ka NEKAS NAV NEIESPEEJAMS. |
|
|
| |
[Mar. 10th, 2017|02:20 pm] |
Miilestiiba ir briiviiba. Pilniiga briiviiba. Briiviiba nav jaasaprot kaa: "Ieshu iedot kaadam pa muti, paarkaapshu sabiedriibas normas." Briiviiba ir, kad tevii nav bailju, tava gaisma briivi pluust shajaa pasaulee. Kaa mazam beernam, kad tas ir manas omaa, ir rotaljiigs un speejiigs par visu briiniities un izjust prieku. Kaa cilveekam, kursh nav ne no viena atkariigs, ne no viena aizvainots, it kaa vinjsh buutu tikko kaa nonaacis no Debesiim kaa balta, neievainota sniegpaarslinja. Miilestiiba ir energjijas briivaa pluusma. Nedomaaju, ka miilestiibu pret sievieti veicina abpuseejas saistiibas (kaut vai - mums ir jaagulj katru nakti kopaa, esam tachu paaris) vai miilestiibu pret Dievu veicina soliijums dziivot klosterii un katru dienu skaitiit luugshanas. Visgaishaakaas ir ticiigo neformaalaas tikshanaas pie kaada maajaas, nevis "obligaataas" kalposhanas templjos un bazniicaas.
Debesiis mees bijaam pieradushi, ka mums visapkaart ir gaisma. Sheit mums jaaapguust, ka tikai muusu pashu gaisma (miilestiiba) ir muusu laimes ceelonis. Ir kaut kas, kas apgaismotu dveeseli atshkjir no beerna - taa apzinaas, ka shis viss ir Sapnis un vinja ir shii sapnja vadiitaaja. Beerns ir briivs un izpauzh daudz miilestiibas, tomeer vinjsh var ljauties skumjaam un dusmaam, jo vinju vada Sapnis, nevis vinjsh vada Sapni, kaa to dara apgaismota dveesele. Debesiis mees atradaamies kopeejaa Gaismaa un vareejaam smelties no taas, bet, kad nonaacaam sheit, kur gaismas ir krietni mazaak, saglabaajaam paradumu smelties gaismu no savas vides. Sheit taas nav, sheit ir tikai taadi pashi izsalkushie, kuru veelas nevis dot, bet njemt. Tas noveda pie kariem, dusmaam, skumjaam, baileem. Maaciiba ir nevis atgriezties Maajaas, bet kljuut par patiesu gaismas avotu sevis pasha laimei un vadiit Sapni. |
|
|