| |
[Oct. 15th, 2016|02:31 am] |
|
Es esmu hedonists. Ticu, ka dzīves jēga ir bauda. Wikipediā par hedonismu rakstīts: "Hedonismam raksturīgs individuālisms, ētisks relatīvisms, pat nihilisms, un mūsu dienās tas veicina patērnieciskuma un visatļautības kulta attīstību. Balstoties uz hedonismu , tiek pamatotas cilvēka "tiesības" uz nekontrolējamu, neierobežotu baudu, respektīvi, uz amorālismu (anarhohedonisms)." Šeit rodas jautājums - kāpēc "neierobežota bauda" tiek automātiski vienādota ar amorālismu un kas tādā gadījumā vispār ir amorāls? Cilvēki, kas lieto šos vārdus, to vienmēr saista ar seksa industriju - striptīzklubiem, porno žurnāliem, prostitūciju utt. Bet kāpēc sekss tiek uzskatīts par kaut ko sliktu? Tas sagraujot mūsu tradīcijas, labi. Bet kāpēc vajadzīgas tradīcijas? Manā izpratnē amorāli ir priecāties par citu ciešanām un apzināti nodarīt ciešanas. Ja kaut kas cits tiek saukts par amorālu vai ļaunu, tad es ar lepnumu sevi pieskaitu amorālajiem un ļaunajiem. |
|
|