| |
[Aug. 13th, 2016|12:53 pm] |
Tas man lika pārdomāt. Daudzi citplanētieši šo planētu uzskata par cietuma planētu. Tai pašā laikā mēs esam Visuma fraktāļi - tāpēc šī planēta ir tik sarežģīta. Man nešķiet, ka es uz šīs planētas kaut ko ļoti svarīgu mācos vai realizēju savu pilno potenciālu. Man ir tāda sajūta, it kā būtu pieaugušajam, kas iemests pamatskolā un ir spiests atcerēties, ko mācījās pamatskolā. Ne jau viss ir zināms. Bet come on, man jau IR pamatskolas diploms. Zemiešiem liekas, ka viņi baigi mācās. Bet ko man te darīt? Kāpēc es nevaru būt "augstskolā", kur man pienāktos? Izskatās tiešām, ka kāds mani ir kārtīgi apčakarējis, iestāstot, ka man IR jānāk uz šejieni. Vai arī tas sākumā tiešām bija domāts, ka es esmu gaismas nesējs un nāku šeit nest gaismu. Bet tad, kad vairākās pēdējās dzīvēs es redzēju, ka mana gaisma netiek saprasta, man zuda motivācija vispār te būt.
Bet zinkas mani priecē? Ka šī ir pēdējā dzīve šajā smagajā sistēmā. Es vairs nenākšu uz šo planētu, ja uz tās turpināsies šāda sistēma, un neviens mani vairs nepierunās un nepārliecinās. Es atkal būšu brīvs! :) |
|
|
| |
[Aug. 13th, 2016|07:53 pm] |
I bear the seed of ruin
A golden age turned to stone
Elysium... to dust
For this, a tragic journey
A vision of a dying embrace
Scattered earth
Silence...
Where Echonia wept
I sank into the silent desert
Fallen am I,
In solitude of a broken promise
...I cried alone
My empyrean is a scar
From the memory of her beautiful life
Forever was her name
Fulfilment lost in a lifetime of regret
Ornate peace would cover me
As I would die now...
For one last wish |
|
|