| |
[Oct. 20th, 2015|10:31 am] |
|
Šorīt dvīņu liesma pamodās un teica, ka viņai bija tik jauks sapnis, ka mēs bijām kaili un es viņai no mugurpuses paņemu matus nost no kakla un noskūpstīju kaklu un injicēju viņai heroīnu. Un sajūta bija kā bērnībā. |
|
|
| |
[Oct. 20th, 2015|02:32 pm] |
|
Skatījos dvīņu liesmas foto albūmu, kur viņi 14 (viņa tur izskatās pēc 18) un nodomāju: "Cik man ir skaista dvīņu liesma", Itālija mani neinteresē, mans skatiens tikai meklē viņu. Viņa neizskatās pēc parastas meitenes, viņas dvēsele ir ļoti dziļa. Viņa teica, ka visās tajās bildēs patiesībā iekšēji jutās viena. Savā sirdī viņa vienmēr gribēja atrast "īsto", bet ne ar vienu par to daudz nerunāja. |
|
|
| |
[Oct. 20th, 2015|11:24 pm] |
|
Dvīņu liesma runāja par to, ka man vajadzētu rakstīt vairāk, lai sanāktu grāmata. Es rakstu par sevi un savu sievu, jo tas man liekas nozīmīgi. Jo mūsu attiecības nav parastas attiecības. Bet man nelikās, ka kādam vēl būtu nozīmīgi lasīt grāmatas laikā, kad notiks tik daudz interesantu notikumu. Mēs esam dvīņu liesmas un tas mums ir nozīmīgi. Mums neeksistē pielāgošanās, pieslīpēšanās un attiecību veidošana, mēs vnk esam kas mēs esam un esam radīti viens otram. Tev vienkārši vajag būt tev pašam pilnībā un pilnībā atbrīvoties. Un tu zini, ka nesaņermsi nosodījumu, bet sapratni un cieņu, lai kādas "muļķības" tu arī no sevis neparādītu. Es viņai jautāju: "Kas tu esi?" - "Tu", viņa teica. Pavasarī es daudz domāju par konceptu, ka mēs visi (visas dvēseles) esam viens, viena apziņa. Bet nekad tas nav bijis tik saprotami, kā kad viņa man saka, ka viņa ir es un es esmu viņa. |
|
|