| |
[Apr. 19th, 2015|12:59 am] |
|
Šodien es palīdzēju kādam totāli pielējušam mūli cilvēkam šķērsot ielu. Savādāk viņš būtu noklājies uz bruģa. Protams, visādi citādi turpinu būt nelietis. |
|
|
| |
[Apr. 19th, 2015|04:40 pm] |
"ai, nu, hujviņzin. Jāklausa sirdsapziņai. Un es domāju, ka tie, kas dara pāri dzīvniekiem un dabai, agri vai vēlu dabūs saprast, kā tas ir un ka tā nevajag darīt. Ja neiemācies pa labam, iemācīs "pa sliktam". Un tagad jau es sabijos, cik daudz ir lietu, kuras es neesmu iemācījusies pa labam un to neapzinos. Kaut gan - ja dzīve tevi ar konkrētu problēmu nekonfrontē, tad tu faktiski neesi vainīgs, ka tu to neapzinies. Es šodien apēdu saldā krējuma krēmu. Bija ļoti garšīgi, bet pēc tam es kļuvu kaut kāda īgna. Gan jau ka sakritība, bet es iedomājos, ka apēdu govs dusmas. Kaut gan šķiet, ka tad tur arī būtu jābūt skumjām, bet skumjas es nejūtu.
Es neatceros, kāds liktenis bija Saulei - izdegs vai uzsprāgs. Vai arī tas ir viens un tas pats. Kāds astronoms par mani tagad varētu smieties. Nu, bet būs pizģec un iznīcība agri vai vēlu šai materiālajai pasaulei agri vai vēlu, bet varbūt tas būs skaisti un radīsies kaut kas skaists. Kā tās galaktiku bildes. Man palika žēl lietu. Man uznāca skumjas. Mans zīmēšanas skolotājs aizrāvās ar filozofiju un viņš citēja kādu filozofu sakot, ka nekas nav mūžīgs, tāpēc nekam nevajag pieķerties, un viss ir mirklīgs, tāpēc jāsaudzē katrs brīdis kā pats dārgākais. Apmēram tā. Mīlēt un nepieķerties. Es gribu tev aizsūtīt vienu seriāla sēriju."
(Santa Bezobrāzija) |
|
|