| |
[Aug. 27th, 2014|10:06 am] |
|
Bieži vien ir tā, ka mums dzīvē ir kaut kas nepatīkams un tad mēs vainojam citus jeb tos, kas dara mūsu dzīvi grūtu un jūtamies upuri. Pēc tam mēs saprotam, ka tas ir mūsu pašu Augstākais Es, kas radīja šo dzīvi tāpēc neviens nav vainīgs. Un tad mēs uzdodam jautājumu: kāpēc viņš tādu radīja, vai tad nezināja, ka tas ir sāpīgi? Augstākais Es ir tas, kas uzraksta filmai scenāriju un tu esi sava Augstākā Es aspekts, kas ieiet iekšā filmā un izdzīvo sarakstīto. Kāpēc mums patīk šausmenes? Mēs jūtam līdzi galvenajam varonim, bet atrasties viņa vietā gluži negribētu. Bet, ja tevi interesē kāds izziņas lauks, tev tur vajadzēs ieiet iekšā un izdzīvot pašam. |
|
|
| |
[Aug. 27th, 2014|09:07 pm] |
|
Citreiz ir tā, ka tu gribi kādu satikt, bet viņam ir darīšanas un jūs atliekat uz vēlāku un pēc tam atkal uz vēlāku un kādā brīdī tu saproti, ka viņu vairs nekad nesatiksi un tur neko nevar mainīt. |
|
|