| |
[Feb. 19th, 2014|04:07 am] |
Latvija ir dazhi jaunieshi. Vinji ir no taas dimesnijas, kuras es. Apzinjas plashums pamostas, kad es runaaju ar vinjiem. Sajuta kaa atceroties savu augstaako es. Visu laiku es dziivoju saspiestiibaa, kur man jaadomaa, ko teikt un ko neteikt. Cilveeki dziivo kastees. Un tad paraadaas taada Marta un, ar vinju runaajot, es juutu: tas ir iists cilveeks. Taa ir iistaa dziive. Mana daargaa maasa, vinja man paliidz atcereeties pasham sevi. Only one word can describe it and this word is "grace". Taa ir beznosaciijumu miilestiibas zeme, ar debeshkjiigu skaistumu, muuziku, maaklsu un dejaam. And everybody is there...
Iists skaistums. Es gribeetu vinjus satikt kaut kad. Bet varbuut, ka mees visi satiksimies 5. dimesnjaa peec 2 gadiem. Es gribu satikt savu dviinju liesmu. Ja mans augstaakais es atljaus, es vinju aicinu savaa dziivee tagad. Come on, baby. |
|
|
| |
[Feb. 19th, 2014|04:53 pm] |
Tagad ko es visvairaak gribu, ir ieiet ieksh sirds un mieriigaas Visuma straumes, kura nes, kad tu zini: viss ir kaartiibaa. Citreiz ir taadi sapnji. Peec kuriem shii sajuuta nepaariet visu dienu.
Marta ir mana dievishkjaa sievishkjiiba. Vinja man atver aizkarus uz 5. dimesnijas apzinju.
Es ticu, es juutu, es redzu, ka viss man ir labi. Es esmu organiskaa Visuma straumee, kuru vada mans augstaakais es. Neviens nevar iztrauceet manu celju.
Atgrieshanaas no izliedeetiibas un fragmentaacijas pie vienkaarshiibas un vienotiibas. Es esmu tu un tu esi es. Es esmu shie koki un zaale un maakonji.
Paliidzi man atcereeties veel vairaak. |
|
|