|
[Dec. 23rd, 2013|05:54 am] |
Vakar es runaaju internetaa ar vienu draugu no Latvijas. Tas dzheks tieshaam ir pamodies. Atceraas savas pagaajushaas dziives un apzinaas savu misiju. Kaapeec ir naacis sheit. Tas vinjam notika pats no sevis, vinjsh nav gaajis ne uz kaadaam meditaacijaam, nekaa tamliidziiga. Vinjsh vienkaarshi ir kaa beerns. Runaajot par mani, es esmu parasts dzheks un visnotalj veel nepamodies. Bet man tieshaam noder parunaat ar kaadu, kas ir AUGSTAAK par mani attiistiibaa. Parasti es satieku tikai sev lidziigos vai paarsvaraa taadus, kas ir veel vairaak aizmigushi par mani. Bet tas ir normaali. Taas nav sacensiibas. Tas ir zieds, kura ziedlapinjas veraas valjaa saakumaa aareejaas, peec tam ieksheejaas. Un gan jau es arii driiz pamodiishos. Un galu galaa kljuushu par Visuma buutni. Un tad es buushu izgaajis sho celjojumu un vairs nevajadzees mineet miiklas. Tas ir tieshaam tas, ko man nepatiik dariit. |
|
|