| |
[Nov. 14th, 2013|11:02 am] |
|
Es tagad dziivoju ar vecu indieshu braahmanu. Pirmais, ko vinjsh izdariija, tikko kaa ievaacaas: PAARKAARTOJA MEEBELES UN SATIIRIIJA DRAZU. Galvai jaabuut uz austrumiem vai rietumiem (guljot). Jaa, bet kas raksturiigs IISTAM BRAAHMANAM ir tas, ka vinjsh nekad nesuudzas un ir apmiernaats. Lai arii seko visiem priekshrakstiem. Parasti ir vai nu viens vai otrs. Pagrimis, netiirs hipijs, kas nesuudzas vai priekshrakstu braahmans, kas piekjeeries priekshrakstiem un kljust traks videe, kur kaads neseko vinja priekshrakstiem. |
|
|
| |
[Nov. 14th, 2013|07:02 pm] |
Man tikko bija sarezhgiita saruna ar franchu sievieti, kas uzskata sevi par Kristus sekotaaju. Vinja bija saruugtinaata, ka devotees (Krishnas cilveeki) saka, ka Jeezus ar vaardiem "Tev nebuus nogalinaat" domaaja ne tikai cilveekus, bet arii dziivniekus. Un tas, ka Jeezus eeda zivis. Devotees saka, ka Biibele ir sagroziita un tas vinju saruugtinaaja. Jo vinjai patiik devotees, bet nepatiik, ka vinji nav patiesiigi par Biibeli un Jeezu. Saakumaa man likaas, ka esmu strupceljaa: es arii esmu no tiem, kas domaa, ka Biibele ir sagroziita un, ka nenogalinaat vajag ne tikai cilveekus, bet arii dziivniekus (un varbuut arii augus). Bet tad man Dievs paliidzeeja atrisinaat sho diskusiju. Nekas nav absoluuts. Prabhupaada teica kaadam maaceklim, ka vinjsh var eest galju, ja nekaa cita nav, bet sludinaat. Haliils Dzhibraans nesekoja Jeezus noraadiijumam, ka vajag atmest bagaatibas un tomeer vinjsh bija ljoti daargs Jeezum. Katraa likumaa ir iznjeemumi, nekas nav absoluuts. Vinjsh neatteicaas no bagaatiibaam, jo uztureeja 20 cilveekus, kas paliktu bez iztikas, ja vinjsh aizietu no biznesa. Amerikas indiaanji ir ljoti gariigi clveeki un tomeer vinji ir mednieki un eed galju.
So, franchu sieviete nomierinaajaas un teica paldies. |
|
|
| |
[Nov. 14th, 2013|07:26 pm] |
jaa, ar Pipariem es biju draugos: Jaani, Liigu un Laimu. Bet Liiga izdzeesaas no maniem draugiem, jo mees paaraak daudz striideejaamies internetaa. Vinja vienmeer smagi kritizeeja manus dienasgraamatas ierakstus un es vinjai deviu pretii. So, vinja izdzeesaas, lai to neturpinaatu. Vinja netic, ka Zeme paaries uz 5. dimensiju. Tas noziimee, ka vinja iisti netic arii Biibelei, jo apokalipse ir tieshi par to. Jaanis arii izdomaaja, ka es esmu nogaajis no celja ar Paarvatii.Taas ir vinja tiesiibas, es nstrideeshos. Jo man nav sevi jaaaizstaav.
Mesidzhs ir taads, ka Paarvatii runaa no savas pieredzes. Bet ISKCON cilveeki vinjai liekas biezhi kaa papagailji: kas runaa to, ko ir dzirdeejushi, bet ne realizeejushi. Un kas domaa, ka ISKCONam ir monopols uz Dievu. Es diomaaju, taa ir vinjas personiigaa vilshanaas. Jo vinja paziist Dievu un ljoti miil. Un, ja kaads saka: ai tu neko nezini, Dievs ir savaadaaks (nekaa vinja tieshaa veidaa pieredz), tad tas droshi vien vinju saruugtina. Un taapeec vinja rakstiija taa. Arii taapeec, ka es esmu starseed (dveesele no citas planeetas un civilizaacijas). Un es jau esmu kaut kaadaa liimenii tur. Bet man bija jaaiet cauri shai fizikaalai realitaatei, jaaaizmirst viss, lai peec tam ATCEREETOS sevi un kas es esmu un taadaa veidaa paliidzeetu pacelt Zemi. Daudzi tagad uz shiis planeetas ir starseed (indigo u.c.). Un tas noziimee, ka man nav nevienam jaaseko. ES JAU VISU ZINU. MAN VAJAG TIKAI ATCEREETIES. Ieklausities savaa sirdii. |
|
|
| |
[Nov. 14th, 2013|10:11 pm] |
|
Biezhi vien es juutos uz shiis planeetas vientulji, jo man nav ar ko parunaat. Visi ir iegrimushi savaas nelielajaas Zemes planeetas dariishanaas un juutas apmierinaati. Vinjus neinteresee zvaigznes. Arii shkjiet, ka vinju apzinja ir shauraaka. Taapeec, kad es satieku kaadu, kas arii ir no citas planeetas (un dimensijas), es juutos ljoti labi. Izskataas, ka es pat saaku gandriiz dievinaat taadu cilveeku. Tad taapeec lielaakaa dalja zemieshu ir tik apmierinaati ar dziivi: jo vinji sev liidziigos satiek katru dienu lielaa skaitaa. Un vinji ir sisteemaa, vinji zin, kas viniem jaadara. Galu galaa sho civilizaaciju izveidoja vinji. Bet es naaku no citurienes, kur ir daudz labaak, skaistaak un plashaak. Kur apzinja speej lidot bezgaliibaa. Un sheit man ir par shauru. |
|
|