| |
[Oct. 23rd, 2013|12:18 pm] |
|
Dveeseleem ir 2 celji: lejupejoshaa un augshupejoshaa spiraale. Vinjas naak uz shejieni, lai maaciitos. Saakumaa vinjas iet uz leju. Un identificee sevi ar to, kas vinjas nav. Tad tas rada cieshanas. Bet vinjas turpina ciiniities. Par "savaam tiesiibaam". Galu galaa cieshanas kljuust tik smagas, ka viltus ego indentifikaacija vienkaarshi sabruuk. Risinaajums ir nevis ciiniities ar sho pasauli, bet paarstaat sevi ar to identificeet. Viss, kas naak, peec laika sabruuk. Bet tu esi muuzhiigs. Visas tavas cieshanas un ciinjas ir iluuzija kaa kompjuterspeele. Tu vari ciest, ka tavs avataars ciesh sakaavi. Ja tu sevi pilniibaa identificee ar to, tavas cieshanas buus milziigas. Ievelc dzilju elpu, nomierinies. Viss ir kaartiibaa. Viss ir vienmeer bijis kaartiibaa. Tu esi skaista, mirdzosha buutne, kas iziet apmaaciibu. Atbilde ir deguna priekshaa. Tev nav jaaciinaas un jaaciesh, LAI BUUTU. Tu pa iistam esi, kad atsakies no draamas un miili visus bez noaciijumiem. Taa nav naave. Taa ir muuzhiigaa dziive. |
|
|
| |
[Oct. 23rd, 2013|12:41 pm] |
Gii ir beidzot sapratis, ka vinjam jaapaarstaaj visus kritizeet. Es to jau sen praktizeeju. Jo es negribu dziivot cieshanu pasaulee. Kad tavs praats ir deelj kaut kaa aizkaiinaats, tam rodas reflekss: kriticisms un agresija. Bet 99% gadiijumu tas nevis situaaciju uzlabo, bet pasliktina. Tava reakcija tev sabojaaja garastaavokli vairaak nekaa pats kaitinoshais elements. Ja kaut kas nav pareizi un tavaa varaa ir to mainiit, dari to. Bet, ja nee, PIENJEM SHO REALITAATI, NESUUDZOTIES. PIENJEM AR PRIEKU TO, KAS IR.
Mans deemons bija tas, ka es sevi nenoveerteeju. Bet es ar to viegli tieku galaa. Es viegli tieku gala ar deemoniem, jo vados no sirds un nevis praata. |
|
|