| |
[Oct. 11th, 2013|09:41 am] |
|
Es redzeeju sapnii, ka satiku Prem Prajodzhanu Prabhu. Es gribeeju ar vinju runaat, bet vinjs saakumaa nebija iipashi ieintereseets. Peec tam vinjsh man pieveersaas. Es vinjam pateicu, ka esmu atradis Guru un, ka tas nav Naaraajana Maharaadzhs. Es biju domaajis Paarvatii, bet es neteicu, ka taa ir sieviete, savaadaak vinjsh domaatu, ka esmu galiigaa mayaa (ne tikai nav Naaraajana Maharaadzhs, bet veel sieviete). Es teicu, ka "vinjsh" runaaja ar mani ljoti mistiskaa valodaa un es jutu, ka tas ir mans pasha Augstaakais Es. Tad es pateicu, ka Vinjsh (Dievs) jau naak, Vinjsh jau ir celjaa (ka Vinjsh buus ieksh materiaalaa kaa avataars) un, ka es esmu Vinja pavadonis. Preems teica, ka zin, ka Vinjsh naak un zin, ko Vinjsh dariis. |
|
|
| |
[Oct. 11th, 2013|03:48 pm] |
Kad es "maaciijos" skolaa, biezhi bija taa, ka es skatiijos pa logu uz koku lapaam un sasniedzu ieksheejo mieru. Taa nebija sapnjoshana, taa bija meditaacija. Meditaacijas paziime ir praata atsleegshana un atrashanaas tagadnee. Tad apkaartne kljuust spilgtaaka un ienaak miers. Tieshi sho atrashanos tagadnee, kas ar mums notiek tik reti un nejaushi, vajag praktizeet pastaaviigi. Taa ir atsleega.
Sapnjoshanaa un sprieshanaa nav dziiviibas, jo taa ir praata virtuaalaa realitaate. Dveesele tiek paarklaata. Tagadnee ir dziiviiba. |
|
|